INFOSITY - Blogs

Siltums varētu atgriezties pēc divām nedēļām

Sat, 15 Apr 2017 22:31:00 +0000

Tuvākās piecas diennaktis Latvijā būs aprīlim neraksturīgi aukstas, nākamās nedēļas otrajā pusē kļūs nedaudz siltāks, bet liels siltums iespējams pēc divām nedēļām, liecina "Global Forecast System" informācija.

Aukstākais laiks gaidāms no svētdienas, 16.aprīļa, līdz ceturtdienai, 20.aprīlim. Šajās dienās gaisa temperatūra pārsvarā būs zem +5 grādiem, naktīs valsts lielākajā daļā gaidāms sals līdz -2..-7 grādiem. Atsevišķās vietās termometra stabiņš var noslīdēt vēl par kādu grādu zemāk. Vietām gaidāmi aukstuma rekordi.

Gaisa mitrums tuvākajās diennaktīs būs visai zems, tāpēc nebūs daudz nokrišņu - vietām, brīžiem plašākā teritorijā gaidāms īslaicīgs sniegs. Vienīgi Pirmo Lieldienu rītā Latgales dienvidus var skart stipra snigšana, jo Lietuvu un Baltkrieviju šķērsos ciklons.

Nākamās nedēļas pirmajā pusē laikapstākļus galvenokārt noteiks anticiklons, bet nedēļas nogalē - ciklons. Tas atnesīs nedaudz mitrāku un siltāku laiku, būs vairāk nokrišņu - lietus, sniegs un krusa, iespējams arī pērkona negaiss. Gaisa temperatūra pārsvarā gaidāma zem +10 grādiem, naktīs termometra stabiņš vietām noslīdēs mazliet zem nulles atzīmes.

Prognozes aprīļa pēdējai nedēļai patlaban svārstās starp diviem ticamākajiem scenārijiem - pakāpeniska vai strauja gaisa temperatūras paaugstināšanās. Siltāka gaisa ienākšana prognozēta ciklona ietekmē, līdz ar to bieži iespējams lietus.

Sadaļā Laika ziņas - ik dienas raksti par gaidāmo laiku, ērts apdzīvoto vietu meklēšanas rīks, un precīza informācija par gaisa temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, iespējamajiem nokrišņiem un gaisa spiedienu.

Autobusa vadītājs gatavs skolēnu atstāt aiz durvīm

Fri, 14 Apr 2017 10:09:00 +0000

«21. martā 18. maršruta autobusā, kas no Ozolnieku vidusskolas atiet pulksten 16.25, nestrādāja karšu lasītājs. Par braucienu norēķinājos skaidrā naudā, taču skolēns, kurš iekāpa autobusā pēc manis, vēlējās samaksāt ar karti. Šoferis pieklājīgi pateica, ka karšu lasītājs nestrādā, uz ko skolēns atbildēja, ka viņam nav skaidras naudas, un jautāja, kā viņam rīkoties. Autobusa vadītājs teica – tad lai ejot kājām. Skolēnam naudu aizdevu, lai tiek tur, kur viņam jātiek, taču situācija mani samulsināja – vai tiešām Jelgavas Autobusu parks (JAP) nav padomājis par rīcību šādos gadījumos?» vēlas otrdienas pēcpusdienas notikumus raksturo pilsētas autobusa pasažiere. JAP notikušo noliedz.

Autors: Santa Logina

VID ievieš pastiprinātus drošības pasākumus piekļūšanai uzņēmumu datiem EDS

Tue, 11 Apr 2017 10:06:00 +0000

Saistībā ar iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kad kāda persona viltojusi astoņu firmu valdes locekļu parakstus, lai piekļūtu uzņēmumu datiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šodienas, 10. aprīļa, ir ieviesis pastiprinātus drošības pasākumus, informēja VID.

Turpmāk, lai iegūtu uzņēmuma elektroniskās deklarēšanās sistēmas (EDS) tiesības, VID EDS sistēmā nosūtīs lūgumu uzņēmuma amatpersonai apstiprināt šīs tiesības. Izņēmums būs gadījums, ja klātienē ieradīsies uzņēmuma amatpersona, kas drīkst vienpersoniski pārstāvēt uzņēmumu.

Jaunas EDS lietotāju tiesības netiks piešķirtas līdz brīdim, kamēr uzņēmuma amatpersona nebūs EDS tās akceptējusi.

Lai pilnībā izvairītos no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem, VID aicina likumdošanā iestrādāt konkrētus juridiskus risinājums. Pirmkārt, juridisku personu saziņai ar valsti ir jānosaka par pienākumu izmantot elektronisko vidi (kā EDS) vai parakstīt dokumentus ar drošu elektronisko parakstu. Otrkārt, vēršoties iestādē klātienē ar dokumentiem papīra formā, to atļaut iesniegt vienīgi uzņēmuma amatpersonai.

Tā kā minētā situācija iespējama ne tikai VID, bet arī citās valsts iestādēs, tad risinājums ir jāmeklē visām valsts pārvaldes iestādēm kopīgi, vienlaikus rodot izmaiņas, kas vismazāk ierobežos privātpersonu intereses saziņā ar valsti, norādīja VID.

TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien, 9.aprīlī, ziņoja, ka februārī no VID nozagta informācija par astoņiem ar hidraulikas iekārtām strādājošiem uzņēmumiem, krāpniekiem viltojot šo firmu valdes locekļu parakstus. Krāpnieki ar neīstiem iesniegumiem devušies uz VID, kurš dokumentu īstumu nav pārbaudījis un krāpniekiem atļāvis piekļūt pie uzņēmumu datiem.

Raidījums skaidroja, ka krāpnieki izmantojuši EDS, kur glabājas visa ar uzņēmumiem saistītā sensitīvā informācija - uzņēmuma peļņa, klienti un partneri. Viena no astoņām firmām, kuru dati nelikumīgi iegūti, ir "Hidronex". Tās valdes loceklis Aigars Kraģis pēc brīvdienām pirmdien ieradies darbā un atvēris e-pastu, kurā bijusi vēstule no VID. Vēstulē paziņots, ka dienests atļāvis viņa firmas EDS sistēmā iekļūt absolūti svešam cilvēkam.

"Šī gada 17. februārī tika saņemts paziņojums no EDS sistēmas, ka ir piešķirtas pilnas tiesības rīkoties šajā sistēmā Aleksandram Antonovam. Mēs nekavējoties bloķējām pieeju šai personai. Bet, aizbraucot uz VID noskaidrot, kādēļ tas ir tā noticis, mēs noskaidrojām, ka uz viltotas pilnvaras pamata, kas tika iesniegta VID centrālajā pārvaldē, šai personai piešķirtas visas tiesības piekļūt mūsu uzņēmuma datiem," raidījumam stāstījis firmas Kraģis.

Viņš sazvanījies ar citu hidraulikas iekārtu firmu tirgotājiem Līvānos, Saldū, Ventspilī, Rēzeknē un Gulbenē. Uzņēmēji secinājuši, ka visi piedzīvojuši identisku krāpnieku uzbrukumu, jo Antonovs VID iesniedzis astoņas viltotas it kā šo firmu valdes locekļu parakstītas pilnvaras, piekļuvis firmu datiem VID EDS sistēmā un šo informāciju nozadzis. Starp astoņām cietušajām firmām ir arī SIA "Drussa", "LARK-4", SIA "Hydraulik Bauteile Baltic".

Visas firmas rakstījušas iesniegumus policijai. "Hidronex" lieta nonākusi Rīgas Kurzemes rajona nodaļā, bet pārējās - reģionos.

Autors: delfi.lv

Vācijā plāno aizliegt bērnu laulības

Wed, 05 Apr 2017 09:08:00 +0000

Vācijas valdība trešdien plāno pieņemt lēmumu par bērnu laulību aizliegšanu, tādējādi reaģējot uz šādu gadījumu izplatību neseno imigrantu vidū.

Parlamentā balsojums par jaunajiem noteikumiem gaidāms jūlijā.

Šie noteikumi tiek uzskatīti par īpaši meitenes aizsargājošiem, paredzot anulēt ārvalstīs noslēgtas laulības, kurās iesaistīti nepilngadīgie.

Jaunie notiekumi arī ļaus sociālajiem darbiniekiem parūpēties par nepilngadīgajām meitenēm pat tajos gadījumos, ja viņas būs likumīgi apprecējušās ārzemēs, un, ja nepieciešams, arī nošķirt viņas no vīriem.

"Bērniem nav vietas laulību reģistrācijas birojā vai laulību zālē," paziņoja Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss.

"Mēs nedrīkstam paciest nevienu laulību, kas kaitē nepilngadīgajiem to attīstībā," viņš uzsvēra.

"Nepilngadīgie ir jāsargā tik daudz, cik vien iespējams," norādīja ministrs, piebilstot, ka grozījumu rezultātā nevienam nepilngadīgajam nedrīkst ietekmēt viņa tiesības uz patvērumu vai tā esošo uzturēšanās statusu.

Jaunie noteikumi paredz no 16 līdz 18 gadiem paaugstināt vecumu, kurā var stāties laulībā. Šobrīd likums dažos gadījumos pieļauj laulību starp 18 un 16 gadus veciem jauniešiem.

Ārvalstīs slēgtas laulības, kurās iesaistītas 16 gadus nesasniegušas personas tiek uzskatītas par nenotikušām, bet laulības ar 16 un 17 gadus vecu jauniešu dalību var anulēt ģimenes tiesas.

Retos gadījumos tiek izdarīti izņēmumi - ja laulātie apprecējās, būdami bērni, bet tagad abi ir pieauguši un vēlas saglabāt laulību.

Jaunais likumprojekts arī paredz naudas sodu par mēģinājumu salaulāt nepilngadīgos tradicionālajās vai reliģiskajās, nevis valsts ceremonijās.

Vācijā pērnā gada jūlijā bija reģistrēti 1475 precēti nepilngadīgie. 361 no tiem bija vecumā līdz 14 gadiem, liecina pēc parlamenta pieprasījuma publiskotie dati.

No precētajiem nepilngadīgajiem 1152 bija meitenes, pavēstījusi Iekšlietu ministrija.

Visvairāk - 664 bērni - nākuši no Sīrijas, 157 bijuši no Afganistānas, 100 - no Irākas, bet 65 - no Bulgārijas.

Konservatīvais laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung apsveica jauno likumprojektu, norādot, ka Vācijā "nav vietas arhaiskai praksei, kas kaitē sievietēm un bērniem".

Jauno noteikumu mērķis nav "aizbildnieciski izplatīt savas vērtības vai izrādīt necieņu citām kultūrām", bet gan "īstenot fundamentālas un principā globāli atzītas cilvēktiesības", uzsvēra laikraksts.

Apgrozībā nonāk jaunā 50 eiro banknote: kā to pārbaudīt

Wed, 05 Apr 2017 09:07:00 +0000

Latvijas Bankas valdes loceklis, Kases un naudas apgrozības pārvaldes vadītājs Jānis Blūms klāsta, ka šis ir priekšpēdējais solis, ieviešot Eiropas sērijas banknotes – tuvāko pāris gadu laikā pie pircējiem un uzņēmējiem nonāks arī otrās sērijas 100 un 200 eiro banknotes, kuru ieviešanai pašlaik turpinās priekšdarbi, tostarp testēšanas darbi.

"Jaunā 50 eiro banknote ar uzlabotu drošību un dizainu papildina mums Latvijā un eiro zonā jau ierastās 5, 10 un 20 eiro nominālu naudas zīmes," min Blūms, piebilstot, ka eiro banknotēs ir iestrādāti vairāki pretviltošanas elementi.

"Jebkuru eiro banknoti var viegli pārbaudīt, to aptaustot (ar speciālām iespiedtehnoloģijām veidots raksts), apskatot (ūdenszīme, pretviltošanas josla, caurskata zīme) un pagrozot (uz banknotes redzams smaragdzaļš skaitlis, kas, banknoti pagrozot, maina krāsu no smaragdzaļas uz tumši zilu). Banknotēs izmantots arī caurskates logs. Skatot banknoti pret gaismu, redzams logs hologrammas augšējā daļā. Tas ir caurskatāms un abās pusēs redzams grieķu mitoloģijas tēla Eiropas portrets," norāda Blūms.

Tāpat jaunajā 50 eiro banknotē pilnveidoti elementi, ko naudas zīmes atpazīšanai izmanto cilvēki ar redzes traucējumiem.

Lai arī gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību, tāpēc būtiski zināt naudas zīmju dizainu un drošības pazīmes, uzsver bankas pārstāvis.

Gadījumos, kad rodas šaubas par naudas zīmes īstumu, cilvēki aicināti to nodot ekspertīzei, ko var paveikt gan Latvijas Bankas klientu kasēs Rīgā un Liepājā, gan tuvākajā policijas iecirknī.

Latvijā eiro tika ieviests 2014. gada 1. janvārī. Dažādu nominālu eiro banknotēm ir atšķirīgs izmērs, katrai banknotei ir viena noteicošā krāsa. Dominējošās krāsas pirmās un otrās sērijas banknotēm ir pelēka (pieci eiro), sarkana (10 eiro), zila (20 eiro), oranža (50 eiro), zaļa (100 eiro), dzeltenbrūna (200 eiro) un violeta (500 eiro).

Rīgas domes līdzfinansētie kursi pieaugušajiem: pieraksts aprīlim - jūnijam

Fri, 31 Mar 2017 06:01:00 +0000

»«Informāciju par to, kādi kursi noritēs aprīlī, maijā un jūnijā, kur un cik par tiem jāmaksā – lasiet šeit, Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra mājaslapā riimc.lv.

Rīdziniekiem ir iespēja apmeklēt neformālās izglītības kursus pieaugušajiem, kurus daļēji finansē Rīgas pašvaldība.

Cilvēki, vecāki par 18 gadiem, var mācīties svešvalodas, iemācīties kaut ko veidot savām rokām, izmantot datoru, mācīties bērnu psiholoģiju, ētiku, doties uz skaistuma kursiem, un daudziem citiem. Un tas viss par pilnīgi pieņemamām cenām.

Piemēram, Ķengaragā, Kaņiera ielā 15 trešdienu un piektdienu vakaros, kā arī Rīgas 84. vidusskolā pirmdienās un ceturtdienās tiek gaidīti tie, kas vēlas uzlabot savas angļu valodas zināšanas. Ir piedāvājumi vācu valodas cienītājiem.

Izklaidējošas varētu būt sieviešu tautas tērpu galvassegu izgatavošanas nodarbības, kas norit Kultūras un tautas mākslas centrā “Ritums” Jaunielā 29a, Rīgas 18. vakarskola aicina uz kvīlingu – relaksējošu darbu veidošanu no papīra lentītēm. “Laimīte” Sarkandaugavā gaida tos, kas vēlas izmēģināt savus spēkus dekupāžā, savukārt Valda Zālīša sākumskolā – rāvējslēdzēju rotaslietu veidošanā, savukārt Zolitūdē – sutažas brošu veidošanā. Vecmīlgrāvī 31. vidusskolas telpās norit nodarbības, kuras novērtēs jaunieši – apdrukātu t-kreklu veidošana. Tur iespējams arī veidot unikālus priekšmetus no zivju ādas.

Nodarbības notiek dažādos Rīgas rajonos, un katru mēnesi piedāvājums mainās. Rīgas dome nodarbības līdzfinansē, taču tiem, kas vēlas gūt jaunas zināšanas, arī jāmaksā neliela summa.

Traģisku stāstu Rīgā kļūst arvien vairāk: cilvēkus met ārā no pašu dzīvokļiem

Thu, 23 Mar 2017 23:33:00 +0000

Žurnāla "Likums un Taisnība" 2016. gada decembra numurā bija rakstīts par bezizejas situāciju, kādā nonākuši dzīvokļu īpašnieki Torņakalnā, Altonavas ielā 19. Ēka atzīta par bīstamu, un būvvalde pieprasīja to steidzami atbrīvot. Diemžēl Rīgā ir simtiem līdzīgu māju, un šādu traģisku stāstu kļūs arvien vairāk.

Līdzīgā situācijā nonākuši arī mājas Stopiņu ielā 2/3 dzīvokļu īpašnieki. Atšķirībā no Altonavas ielas 19 šeit privātpersonām pieder tikai seši no divpadsmit dzīvokļiem. Pārējie pieder Rīgas pašvaldībai. Lai pieņemtu lēmumu, vajag 50% plus vienu balsi, tāpēc, lemjot par nama turpmāko likteni, izšķirošā balss pieder pašvaldībai.

Tas pats scenārijs

Seši dzīvokļu īpašnieki pagājušā gada rudenī saņēma Rīgas pilsētas būvvaldes 25. novembra vēstuli. Pēc Rīgas namu pārvaldnieka pasūtījuma sertificēts būvinženieris Aivars Mauriņš (viņš apsekoja arī namu Altonavas ielā 19) 2016. gada sākumā bija veicis ēkas tehnisko apsekošanu.

Atzinumu Rīgas namu pārvaldnieks 15. jūnijā nosūtīja būvvaldei. Tās darbinieki arī nekur nesteidzās un pēc pieciem mēnešiem nosūtīja vēstuli dzīvokļu īpašniekiem, prasot rīkoties operatīvi un triju mēnešu laikā, līdz 28. februārim, pārtraukt ēkas ekspluatāciju, kamēr bīstamība tiek novērsta, kā arī veikt dzīvojamās ēkas konservāciju, izstrādājot un iesniedzot būvvaldē atbilstošu būvniecības dokumentāciju.

Redzams, ka viss notiek pēc Altonavas ielas scenārija. Konstatējot bīstamību, gan apsaimniekotājs – Rīgas namu pārvaldnieks, gan būvvalde stiepj gumiju kopumā gandrīz gadu, toties no dzīvokļu īpašniekiem prasa operatīvu rīcību.

Kopsapulce notiek tumsā pagalmā

Decembrī dzīvokļu īpašnieki saņēma Rīgas namu pārvaldnieka paziņojumu, ka 22. decembrī pulksten 17.30 tiks organizēta dzīvokļu īpašnieku kopsapulce saistībā ar būvvaldes vēstuli par šīs mājas ekspluatācijas pārtraukšanu un konservāciju. Sapulces vietai bija izvēlēts mājas pagalms – ziemas laikā.

Īpašnieki atceras, ka šo sanākšanu par kopsapulci nevar nosaukt. Decembra beigās pussešos vakarā jau ir melna nakts. Bija ieradušies pieci dzīvokļu īpašnieki no sešiem. Vecāka kundze sēdēja pagalmā uz soliņa, pārējie stāvēja kājās. Bija atnākuši divi vīrieši, pārstāvji no Rīgas namu pārvaldnieka.

Vēlāk ieradās vēl viens kungs. Rīgas namu pārvaldnieka darbinieks teica, ka tas ir pārstāvis no Rīgas domes. Savu uzvārdu un amatu viņš nenosauca, neuzrādīja arī pilnvaru kopsapulcē balsot pašvaldības vārdā.

Sapulču organizēšana nepiemērotos un neērtos apstākļos, pagalmā ziemas laikā vai kāpņutelpā, kājās stāvot, diemžēl ir ierasts Rīgas namu pārvaldnieka darba stils. Darbinieki, kas bija uzņēmušies iniciatīvu, acīmredzot bija ieinteresēti visu nokārtot pēc iespējas ātrāk.

Tā sauktajā kopsapulcē netika ievēlēts kopsapulces vadītājs un protokolists, netika nobalsots par darba kārtību, netika rakstīts protokols. Dzīvokļu īpašnieki atnācējiem uzdeva jautājumus, taču arī atbildes tika sniegtas haotiski. Ar vienu vīrieti sarunas risinājās tumšajā pagalmā, vienlaikus divi citi viesi ar dzīvokļu īpašniekiem runāja kāpņu telpā.

Ar formālu balsu vairākumu

Tagad Rīgas namu pārvaldnieka komunikācijas speciāliste Santa Vaļuma raksta, ka sapulce notika 23. decembrī, taču dzīvokļu īpašnieki skaidri atceras, ka tā notika ceturtdien, 22. decembrī.

Sanākšanas beigās Rīgas namu pārvaldnieka darbinieks lūdza dzīvokļu īpašniekiem nobalsot par trim jautājumiem – par mājas konservāciju, tāmes sastādīšanu mājas atjaunošanai un remontdarbu veikšanu.

Bija sagatavotas aptaujas lapiņas, un par katru no trim jautājumiem vajadzēja ievilkt krustiņu attiecīgajā ailītē – par vai pret. Rīgas namu pārvaldnieka darbinieks ieteica balsot par. Tomēr trīs dzīvokļu īpašnieki nobalsoja pret, jo uzskatīja, ka māju nav vērts atjaunot un viņiem nav tādas naudas. Divi nobalsoja par, arī svešinieks no domes nobalsoja par. Iznāca, ka ar balsu vairākumu ir pieņemts lēmums par mājas atjaunošanu.

Santa Vaļuma raksta: “Dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība (gan privatizēto dzīvokļu īpašnieki, gan pašvaldības īpašumu pilnvarotais pārstāvis) 2016. gada 23. decembrī pieņēma kopības lēmumu ar dzīvokļu īpašnieku balsu vairākumu (Dzīvokļa īpašuma likuma noteiktajā kārtībā) par dzīvojamās mājas ekspluatācijas pārtraukšanu (dzīvokļu īpašumu atbrīvošanu) un ēkas atjaunošanas būvprojekta izstrādi, ēkas atjaunošanas darbu veikšanu, kā arī lēma par apsaimniekošanas maksu, tostarp nākamo periodu remontdarbu veikšanai nepieciešamo uzkrājumu apjoma paaugstināšanu.”

Dzīvokļu īpašnieki atceras, ka par ēkas atbrīvošanu viņi nebalsoja! Kas īsti bija kungs no domes, kurš izmantoja sešas pašvaldībai piederošās balsis, joprojām nav zināms.

Kur ņems 113 000 eiro?

Cik maksās gaidāmais kapitālais remonts? Rīgas namu pārvaldnieka darbinieks kopsapulcē paskaidrojis, ka par remontdarbu projektu katram dzīvokļa īpašniekam sešu mēnešu laikā būs jāmaksā viens eiropar kvadrātmetru. Apsaimniekošanas tāmē 2017. gadam paredzēts visu gadu iekasēt šādu summu nākamajiem remontiem, kopā būs 4542 eiro. Tātad projekta izstrādāšana maksās apmēram 2271 eiro. Rīgas namu pārvaldnieka pārstāvis paskaidrojis, ka mājas atjaunošana maksās apmēram 300 eiro par kvadrātmetru. Kopējā dzīvokļu platība ir 378,5 kvadrātmetri, tātad izdevumi būs 113 550 eiro.

Dzīvokļos nav centrālapkures, maksa par komunālajiem pakalpojumiem ir salīdzinoši neliela. Tomēr ne visi to maksā, kopējais parāds decembra sākumā bija 6553,89 eiro (par apsaimniekošanu, auksto ūdeni, atkritumu izvešanu un koplietošanas elektrību). No kurienes tad radīsies nauda dārgajam kapitālajam remontam?

Māju remontēs, bet 2020. gadā nojauks?

Sapulcē izskanēja viens ļoti interesants teikums. Rīgas namu pārvaldnieka darbinieks atzinis: “Mums galvenais ir novilkt līdz 2020. gadam. Tad šeit pāri ies ceļš, un māju nojauks.” Vai ir vērts ieguldīt naudu nama atjaunošanā?

Tomēr runas par nojaukšanu izrādījās nepamatotas. Rīgas domes Satiksmes departamentā paskaidroja, ka šajā rajonā pašlaik tiek projektēta Austrumu maģistrāle, un A. Deglava un Vestienas ielas krustojumā tā metīs cilpu. Taču māju Stopiņu ielā 2/3 maģistrāle neskars, tātad māju nenojauks. Vienīgi, izstrādājot projektu, ar Satiksmes departamentu būs jāsaskaņo pazemes komunikāciju izvietojums. Austrumu maģistrāles būvniecību plāno sākt 2018. gada beigās, celtniecība turpināsies 2019. un 2020. gadā.

Jāpalīdz tikai parādniekiem

Pašvaldībai piederošo sešu dzīvokļu īrnieki ir uzņemti dzīvokļu rindā, bet privatizēto dzīvokļu īpašniekus tajā neuzņem.

Likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā 13. un 14. pantā ir noteiktas tikai dažas īpašnieku kategorijas, kam pašvaldībām obligāti jāpalīdz. Palīdzība neatliekami jāsniedz tiem dzīvokļu vai māju īpašniekiem, kuru dzīvojamā telpa vai māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas dēl, un viņiem attiecīgās pašvaldības teritorijā nepieder cita dzīvošanai derīga telpa vai māja.

Pirmām kārtām palīdzība jāsniedz (praksē tas nozīmē uzņemšanu dzīvokļu rindā) maznodrošinātajiem dzīvokļu īpašniekiem, kurus izliek no viņiem piederoša dzīvokļa parādu dēļ, kas radušies par dzīvojamās telpas lietošanu, mājas uzturēšanu, ekspluatāciju un remonta izdevumiem. Jāpalīdz tikai šādiem maznodrošinātajiem:

a) kas sasnieguši pensijas vecumu vai ir invalīdi;
b) ar kuriem kopā dzīvo un viņu apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai aizgādnībā esoša persona, vai maznodrošināts pensijas vecuma cilvēks, vai maznodrošināts invalīds.

Jāpalīdz arī politiski represētajiem dzīvokļu īpašniekiem, kurus izliek par parādiem (neatkarīgi no viņu ienākumu lieluma), ja viņu lietošanā nav citas dzīvošanai derīgas telpas.

Likumā nekas nav teikts par to, ka dzīvokļu rindā jāuzņem maznodrošināti pensionāri, invalīdi un ģimenes ar bērniem, kuriem ēka jāpamet tās bīstamības dēļ. Šis likums stājies spēkā 2002. gadā, un toreiz šādu gadījumu vēl nebija. Vai nav laiks likumu papildināt, iekļaujot palīdzības saņēmēju sarakstā vismaz maznodrošinātus un darba nespējīgus bīstamo māju dzīvokļu īpašniekus?

Pārējie likumā noteiktie gadījumi attiecas uz īrniekiem, kā arī uz bāreņiem, kas sasnieguši pilngadību; repatriantiem, kas izceļojuši no Latvijas pirms 1990. gada 4. maija, un bijušajiem ieslodzītajiem.

Protams, katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus. Taču bagātā Rīgas dome nav paredzējusi ierādīt citu mājokli pat maznodrošinātiem pensionāriem, invalīdiem un ģimenēm ar bērniem, kuriem dzīvoklis jāpamet pēc būvvaldes rīkojuma.

Parastā domes amatpersonu, kā arī deputātu atbilde ir: tas ir jūsu īpašums, paši vainīgi! Divus dzīvokļus to īpašnieces nopirka apmēram pirms trim gadiem. Tagad domes pārstāvji jautā: “Kāpēc pirkāt dzīvokļus tādā mājā? Vai neredzējāt, kādā stāvoklī tā ir?” Īsāk sakot, pašas muļķes.

Ar mazu bērnu nav kur iet

Svetlana kopā ar sešgadīgo dēlu dzīvo vienistabas dzīvoklī. To pirms trim gadiem nopirka Svetlanas mamma, kura tagad jau mirusi. Viņa privatizēja istabu kopmītnē. Pirms trim gadiem nolēma, ka abām ar meitu jātiek pie sava, kaut arī necila dzīvokļa. Pārdeva istabu bijušajā kopmītnē un nopirka dzīvokli Stopiņu ielā, jo nekam labākam naudas nebija.

Pašlaik Svetlana ir bez darba un atbilst trūcīgas personas statusam. Viņai ir diabēts, sieviete kārto dokumentus, lai viņai piešķirtu invaliditātes grupu. Pirmā stāva dzīvoklis ir mitrs. Šādos apstākļos dzīvot nav veselīgi, tāpēc dēls iet diennakts bērnudārzā un mājās dzīvo tikai brīvdienās. “Dēls grib būt mājās katru vakaru, taču šeit viņš ātri vien saslims!” saka māte.

Svetlana sapulcē balsoja pret mājas remontu: “Te jau nav ko remontēt!” Viņa saprot, ka lētāk iznāks uzcelt jaunu māju nekā atjaunot šo. Svetlanai trūkst naudas visnepieciešamākajam. Var jau prasīt simtus un tūkstošus par tāmi un gaidāmo remontu, taču viņa nespēs to samaksāt.

Sertifikātus nenodzēra...

Bet ko domes darbinieki teiks tiem pensionāriem, kas savus dzīvokļus godprātīgi privatizēja? Vai jautās: kā jūs varējāt uzticēties Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijai un tās sagatavotajiem dokumentiem?

Lilijai ir 83 gadi. Staigā ar grūtībām, ir osteoporoze, stenokardija, augsts asinsspiediens. Viņai pieder vienistabas dzīvoklis 30 kvadrātmetru platībā. Tāpat kā citos mitekļos, tajā ir tikai aukstais ūdens, balona gāze un krāsns apkure. Sausā tualete atrodas kāpņu telpā.

“Es savus sertifikātus nenodzēru kā citi, bet privatizēju dzīvokli. Gribēju, lai vecumdienās man būtu savs dzīvoklis,” stāsta sirmā kundze. “Parādu man nav!” Lilija rāda kvītis. Arī viņa kopsapulcē balsoja pret mājas atjaunošanu, jo ar savu nelielo pensiju šos maksājumus nevarēs pavilkt.

Pagaidu mītne ar blaktīm un narkomāniem

Irēnai piešķirta 1. invaliditātes grupa. Viņai ir 72 gadi, ļoti vājredzīga, pārcietusi insultu, tikpat kā neiziet no mājas, pie viņas nāk aprūpētāja un asistents. Vienistabas dzīvoklis sen nav remontēts. Krāsns nekuras, tāpēc Irēna izmanto elektrisko sildītāju, kas izmaksā ļoti dārgi.

Irēna kā īrniece stāv pašvaldības dzīvokļu rindā ar 130. numuru, un Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvalde viņai kā pagaidu mājokli piedāvājusi istabu Bolderājā, Platā ielā 9-1, pirmajā stāvā.

Braucam uz Plato ielu. Bijušajā trīsstāvu kopmītnes ēkā pirmajos divos stāvos atrodas sociālā servisa dzīvokļi, patiesībā – istabas. Katrā stāvā ir koplietošanas virtuve ar trim gāzes plītīm, slēdzama dušas telpa un divas tualetes. Dažiem iemītniekiem ir savas veļasmašīnas.

Šeit mīt arī akurātas sievietes cienījamos gados, kuras rūpējas par tīrību, tāpēc koplietošanas telpas ir tīras. Nav eiroremonta spožuma, taču ir silti, var nomazgāties siltā ūdenī un izmantot ūdens tualeti, nevis sauso ateju aukstā kāpņu telpā.

Pirmā istaba atrodas blakus ieejas durvīm. Iemītnieki stāsta, ka tai ir slikta slava. Agrāk tur dzīvojis narkomāns, pie viņa gājuši citi līdzīgie, tāpēc tagad viņš izlikts, un istaba ir brīva. Telpa nav remontēta, var iedomāties, kā tur izskatās.

Trešajā stāvā ierīkots biedrības Rīgas pilsētas Rūpju bērns grupu dzīvoklis Šūpoles, kurā mīt jaunieši ar garīgas attīstības problēmām. Viņi regulāri nopludina otrā stāva kaimiņus, griesti ir vienos pleķos. “Mēs viņiem nevaram neko pateikt, jo gaiteņa durvis ir slēgtas!” stāsta nopludinātais kaimiņš.

Šo māju iecienījuši apkārtnes narkomāni un dzērāji. Te var ienākt jebkurš, un koplietošanas virtuvē netraucēti lietot narkotikas, jo vecās sievietes narkomāniem neko nevar padarīt. Otrā stāva gaitenis ir slēdzams, bet pirmajā stāvā nāk, kas grib, troksnis ir līdz vēlai naktij. Notiek arī skandāli, daļa iemītnieku telpās smēķē, ēka piesūkusies ar nepatīkamu smārdu.

“Vecai sievietei te būs grūti!” secina kāda šīs mājas iedzīvotāja. Jauna sieviete atbīda virtuves skapīti un noķer apdullušu tarakānu. “Te ir tarakāni un blaktis. Indēšana nepalīdz. Var taisīt remontu un pārlīmēt tapetes, pēc kāda laika blaktis atkal uzrodas,” viņa dalās savā pieredzē.

Gribēt jau var, bet naudas nav

Tātad sešu dzīvokļu īpašniekiem pašvaldības palīdzība pēc likuma nepienākas, lai gan viņi ir veci, invalīdi vai ar maziem bērniem.

Kaut arī lielākā daļa privatizēto dzīvokļu īpašnieku bija pret, ar pašvaldības balsu pārsvaru kopsapulcē pieņemts lēmums ēku atjaunot. Mājai jau tagad ir vairāk nekā 6000 eiro parāds. Remonta tāmes izstrādāšana maksās vairāk nekā 2000 eiro, mājas atjaunošana – apmēram 113 000 eiro. Pusi šīs summas vajadzēs ieguldīt pašvaldībai, un pēc atjaunošanas tai piederēs seši mazi vienistabas dzīvokļi ar daļējām ērtībām.

Altonavas ielā 19, kur pašvaldībai pieder divi dzīvokļi no sešiem, Rīgas dome no tiem atteicās, secinot, ka tādi mitekļi nav vajadzīgi.

Kas notiks Stopiņu ielā 2? Samaksās tūkstošus, izstrādās tāmi, un pēc tam dome pateiks, ka naudu remontā ieguldīt nav lietderīgi? Varbūt labāk būtu visu vēlreiz pamatīgi apsvērt un izrēķināt? Kāpēc vākt tūkstošus tāmei, zinot, ka mājas atjaunošanai naudas, visdrīzāk, nebūs? Maksātspējīgie dzīvokļu īpašnieki varētu sākt krāt pirmajai iemaksai, lai nopirktu kredītā mājokli ar visām ērtībām.

Ja dzīvojamo māju privatizācijas komisija pieļāvusi kļūdu, nododot privatizācijai šādas ēkas, tad pienācis laiks to labot. Rīgas domei jau sen bija laiks izstrādāt avārijas māju likvidēšanas programmu un piešķirt šādu māju mazturīgiem dzīvokļu īpašniekiem normālus mājokļus. Nojaucot graustus, atbrīvosies vieta jaunām ēkām.

Diemžēl pirms vēlēšanām mēs ne no vienas partijas to nedzirdam. Visi runā tikai par tramvajiem! Vieni to grib vilkt cauri kapiem, citi – uz Purvciemu un Pļavniekiem. Tikmēr daudzi rīdzinieki mīt mājās ar sauso tualeti kāpnēs...

Latvijā 88% auto īpašnieku uzskata, ka viņu auto netiks nozagts

Thu, 23 Mar 2017 23:31:00 +0000

Latvijā 88% auto īpašnieku uzskata, ka viņu auto netiks nozagts, pavēstīja risku apdrošinātāja "Balta", kas ietilpst PZU grupā, korporatīvās komunikācijas vadītāja Juta Šteinerte, atsaucoties uz kompānijas veiktās aptaujas datiem.

Viņa norādīja, ka tostarp aptaujā 91% sieviešu pauda uzskatu, ka viņas auto netiks nozagts vai arī šāda iespējamība ir neliela, kā arī 87% autoīpašnieki vīrieši atzina, ka nejūtas apdraudēti.

No visiem aptaujas dalībniekiem, kuri pieļauj auto zādzību un dzīvo Pierīgā, 16% atbildējuši, ka saskata lielu automašīnas zādzības iespējamību. Nedaudz mazāk satraukušies ir kurzemnieki (13%), bet līdzīgi domā Vidzemē (11%), Zemgalē (11%) un Rīgā (10%) dzīvojošie aptaujas dalībnieki. Tajā pašā laikā Latgalē vien 3% iedzīvotāju šādu faktu uzskata par reālu.

Vienlaikus aptaujā 52% respondentu norādījuši, ka viņu auto nav aprīkots ar papildu drošības aprīkojumu. Visbiežāk kā iemesls tam minēta pārliecība, ka attiecīgā zīmola, modeļa un izlaiduma gada automašīnas zagļus neinteresē (77%). Tāpat minēts, ka auto jau ir aprīkots ar rūpnīcā uzstādīto drošības sistēmu vai auto signalizāciju (78%). Savukārt 12% atbilžu kā iemesls minēts spēkrata novietošana garāžā, bet 18% atbildējuši, ka nejūtas apdraudēti, jo ir iegādāta KASKO apdrošināšanas polise.

Šteinerte arī atzīmēja, ka aptaujā vairums auto īpašnieku jeb 62% nepiešķir nozīmi tam, kur atstāj transportlīdzekli, pārsvarā atzīmējot šādas atbildes: uz ielas, publiskā vietā, bez video novērošanas, daudzdzīvokļu nama pagalmā vai neapsargātā autostāvvietā.

Pēc Valsts policijas datiem, 2017.gada pirmajos divos mēnešos Latvijā reģistrētas 133 automašīnu zādzības, no kurām 49 auto ir atrasti. Lai gan kopējais zādzību skaits ir teju tāds pats kā pērn attiecīgajā periodā, būtiski audzis jauno automašīnu zādzību skaits - ja pērn janvārī un februārī tika reģistrēti 17 gadījumi, kad nozagtas par 2012.gadu jaunākas automašīnas, tad šogad garnadžu rokās nokļuvuši 42 šādi spēkrati.

"Baltas" atlīdzību direktors Ingus Savickis norādīja, ka ir mainījušās arī zādzību tendences - ja vēl pirms dažiem gadiem zagļi iekāroja tikai populārākos automašīnu zīmolus, tad patlaban sarakstam pievienojušies arī tādi modeļi, kā piemēram, "Hyundai", "Kia", "Subaru" un "Nissan".

Viņš atzīmēja, ka vienojošais elements zagtajām jaunākās paaudzes automašīnām vēl joprojām ir bezatslēgu iedarbināšanas sistēma "Keyless Go". "Lai gan šī sistēma ir mūsdienīgs tehnoloģiju jaunievedums, kas viennozīmīgi ir gana ērts lietotājam, tā ir pieejama plašai sabiedrībai, tostarp autozagļiem, kuriem ir iespēja izpētīt sistēmas darbību līdz smalkākajām niansēm," norādīja kompānijas pārstāvis, piebilstot, ka "Baltas" saņemtie atlīdzību pieteikumi par janvārī un februārī reģistrētajām zādzībām liecina, ka 85% no visām nozagtajām jaunākās paaudzes automašīnām bijušas aprīkotas ar "Keyless Go".

Aptauja organizēta sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas izpētes aģentūru "Rait". Aptaujā piedalījās vairāk nekā 300 respondentu vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Par 99 procentiem paredzams suns. Kas ir kanisterapija un kāpēc mīluļi var palīdzēt cilvēkiem

Wed, 22 Mar 2017 01:42:00 +0000

Arvien biežāk sabiedrībā dzirdam vārdu savienojumu "suns-terapeits". Vai tas būtu kāds mīlulis, kas palīdz bērnam ar īpašām vajadzībām, vai sunītis, kurš dodas apciemot iemītniekus veco ļaužu pansionātā – ikvienam cilvēkam saskarsme ar četrkājaino draugu ir nepieciešama un pat vēlama. Suņu terapija jeb kanisterapija kļūst populāra arī Latvijā, "MansDraugs" uzzināja Latvijas Kanisterapijas asociācijā, bet plašāk par to, kā norit šī terapija un kadam ir jābūt sunim, kurš dodas vairot pozitīvās emocijas cilvēkos, skaidro ergoterapeite un asociācijas priekšsēdētāja Kristīne Rebuka.

"Kanisterapija ir uz mērķi orientēta, strukturēta, plānota terapeitiska darbība, kura notiek saskaņā ar dzīvnieka klātbūtni ar mērķi uzlabot veselību. To vada profesionāļi, kuriem ir speciāla izglītība šajā darba sfērā, piemēram, ergoterapeits, fizioterapeits. Tas nozīmē, ka ciemošanās sociālās rehabilitācijas iestādēs nav uzskatāma par kanisterapiju, bet gan par suņa asistētām aktivitātēm pozitīvo emociju radīšanai. Bieži redzu virsrakstus – suns ārstē. Taču tā nebūt nav! Terapija notiek kopā ar speciālistu, kurš dod uzdevumus ar konkrētu mērķi. Suns ir kā motivators, lai pacients vai klients šos uzdevumus izpildītu. Tātad suņa iesaistīšana palīdz sasniegt mērķus vieglāk, ātrāk un interesantāk. Protams, ir arī gadījumi, kad notiek brīnumi, un pēkšņi bērns sāk runāt, ieraugot suni, bet tas notiek ļoti reti," skaidrojusi Anija Bileskalne, asociācijas priekšsēdētājas vietniece.

"Ko nozīmē jēdziens – suns-terapeits? Ministru kabineta noteikumi Nr.959 nosaka, ka suni var izmantot darbam par suni-terapeitu, ja suns ir atbilstoši apmācīts un par to ir izsniegta apliecība, un suņa terapeita īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka sunim ir atbilstoša uzvedība, kas nerada draudus cilvēku, kā arī citu dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai. Tas nozīmē, ka jums ir tiesības jebkurā brīdī pajautāt suņa īpašniekam apliecību kā pierādījumu, ka suns tiešām ir terapeits," pastāstīja asociācijā.

Suns-terapeits noteikti ir mājas mīlulis, kurš īpaši audzināts un apmācīts. Jau no bērnības suns apgūst pamatpaklausību, kā arī tiek pieradināts pie dažādām situācijām un ierīcēm, ar kurām var nākties saskarties terapeita darbā, piemēram, ratiņkrēslu, medikamentu aromātu, kliedzieniem.Kristīne Rebuka

Savukārt terapeits ar suni var sākt darboties tad, ja speciālistam ir informācija par to, kā iesaistīt suni terapijas procesā un kādas ir suņa labturības prasības, piemēram, terapijas ilgums, atpūtas pauzes bez cilvēku klātbūtnes, iespēja padzerties ūdeni un citas, skaidroja terapeite Rebuka. "Terapija notiek pēc dimanta principa. Tas nozīmē, ka suņa saimnieks jeb/vai kanisterapijas asistents atbild par suni un terapeits ir atbildīgs par pacientu, terapijas norisi, mērķiem. Protams, ir ideāli, ja terapeits ir pilnveidojis savas zināšanas kanisterapijā un pirms tam apmeklējis izglītojošu semināru vai konferenci, taču tas nav obligāts priekšnosacījums," tā speciāliste, piebilstot – obligāts nosacījums ir tas, ka terapeits nedrīkst baidīties no suņiem. "Viņam tie jāmīl." Vēl esot arī otrs jeb trijstūra modelis, ko biežāk izmanto psihoterapijā, logopēdijā, kā arī pedagoģijā. "Šajā gadījumā terapeits ir arī suņa saimnieks jeb/vai kanisterapijas asistents un ir izglītots abās jomās."

Jautāta, kādām īpašībām jāpiemīt sunim, kuru plānots izmantot arī kā terapeitu, speciāliste Rebuka uzskaitīja: "Suns-terapeits ir ar iedzimtām īpašībām, kas ļauj to izmantot darbā ar cilvēkiem. Suns-terapeits noteikti ir mājas mīlulis, kurš īpaši audzināts un apmācīts. Jau no bērnības suns apgūst pamatpaklausību, kā arī tiek pieradināts pie dažādām situācijām un ierīcēm, ar kurām var nākties saskarties terapeita darbā, piemēram, ratiņkrēslu, medikamentu aromātu, kliedzieniem. Kad suns sasniedzis gada vecumu, viņš drīkst kārtot eksāmenu. Kādēļ tieši gads? Jo tad suns ir nobriedis un ir redzams tā temperamenta tips, rakstura īpašības. Lieliem suņiem gan tas varētu notikt vēlāk, līdz divu gadu vecumam." Uz jautājumu par to, vai suns-terapeits tiek sagatavots līdzīgi kā suns-pavadonis, terapeite atbildēja apstiprinoši. Plašāk par to, kā auga suns-pavadonis Pīķis, var lasīt šeit.

"Suni-terapeitu apmāca biedrība, komersants vai valsts iestāde, kas ir tiesīga nodarboties ar šāda veida darbību. Dzīvnieku testē vismaz trīs cilvēki. Diviem no viņiem ir zināšanas par sugas fizioloģiju, zoopsiholoģiju, labturību un apmācību, zināšanas apmācību aprīkojuma lietošanā (kinologi), vienam ir zināšanas par to cilvēku vajadzībām un medicīniskām problēmām, kam ir funkcionāli ierobežojumi (cilvēks ar izglītību medicīnā)," pārbaudes procesu raksturoja ergoterapeite.

Bieži vien suņu saimniekam ciemošanās pie cilvēkiem ar funkcionāliem un/vai garīgiem traucējumiem izrādās pārāk emocionāla gan sunim, gan saimniekam.Kristīne Rebuka

"Eksāmenā tiek iekļauti šādi pārbaudījumi: attieksme pret svešinieku, pieskaršanās/apskate, pēkšņs pieskāriens no aizmugures, spalgs troksnis, pastaiga pie pavadas, pastaiga pūlī, suņa fiksēšana vietā un piesaukšana, atsaukšanās svešiniekam uz savu vārdu, reakcija uz citu suni, provokācija ar pārtiku, dažādu priekšmetu aprotēšana, pastaiga pavadā ar svešinieku, uzticēšanās, uzkāpšana/sēdēšana uz krēsla, ratiņkrēsla, uz jebkādas virsmas, klēpī, pamatpaklausība, priekšnesumi," tā Rebuka, minot vairākas darbības, kas nesagatavotu suni varētu satraukt. "Ja suns veiksmīgi nokārto šos pārbaudījumus, tad suns ir tiesīgs saņemt Lauksaimniecības datu centra (LDC) izsniegtu apliecību. Diemžēl Latvijā vēl nav vienota eksaminācijas sistēma, tādēļ ir arī suņi, kuri nokārtojuši pat trīs eksāmenus pēc dažādu valstu standartiem."

Latvijā suņu-terapeitu skaits ir pietiekami liels, skaidroja Rebuka. Šobrīd LDC reģistrēti aptuveni 80 šādi suņi, taču, kā atzina speciāliste, "ne visi turpina savu darbošanos, jo bieži vien suņu saimniekam ciemošanās pie cilvēkiem ar funkcionāliem un/vai garīgiem traucējumiem izrādās pārāk emocionāla gan sunim, gan saimniekam". Nereti palīdzību nākas apstādināt finansiālu apstākļu dēļ. "Patlaban Latvijā kanisterapija nav atzīta kā medicīnas tehnoloģija, tādēļ valsts līdzfinansējums netiek saņemts. Galvenokārt šī palīdzība tiek sniegta labprātīgi, brīvprātīgi un izdevumus, kas saistīti ar nokļūšanu galamērķī, sedz vai nu ziedotāji, vai pats suņa saimnieks. Taču šobrīd Latvijas Kanisterapijas asociācija ir uzsākusi projektu, lai šī situācija mainītos," teica asociācijas pārstāve.

edomāsimies situāciju: kāds cilvēks, uzzinājis, kas ir kanisterapija, nodomā, ka tad jau viņam mājās ar savu četrkājaino draugu arī notiek sava veida terapeitiskais seanss. Ko par to saka speciāliste? "Ja jums mājās ir suņuks, ar kuru jūs ejat pastaigās, pavadāt kopīgi laiku, rotaļājaties, mīļojaties un jūs jūtaties labāk, tad šīs sajūtas noteikti var definēt kā terapeitisku efektu, taču to nevar nosaukt par medicīnisku terapijas tehnoloģiju," paskaidroja ergoterapeite Rebuka.

Kāda tad ir atšķirība? Rebuka sacīja, ka suņa palīdzība iedalās trīs vedos: aktivitātes, pedagoģija un terapija.

1. Suņa asistētas aktivitātes – piemēram, ciemošanās pansionātā vai sākumskolā. To mērķis ir iepriecināt klientus, dot jaunu pieredzi, dāvāt prieku, motivāciju un uzlabot dzīves kvalitāti, minēja speciāliste. Rezultāti ir izteikti priekā, gandarījumā un laimē, jo aktivitātēm nav jābūt strikti dokumentētām, kā arī nav noteikts, ka šajās aktivitātēs obligāti būtu jāiesaista speciālists, taču sunim un viņa saimniekam (asistentam) jābūt apmācītiem un pārbaudītiem. "Tieši šajā sadaļā bieži vien izskan frāzes, ka suns visu dara pats, suns ir ārsts, pietiek ar klātbūtni.... Jā, protams, pozitīvās emocijas, ko sniedz suņi, ciemojoties pansionātā, ir neatņemams un nenovērtējams, reizēm var redzēt arī uzlabojumus, piemēram, ir mazinājusies veco cilvēku depresija, vientulības sajūta, uzlabojusies motivācija kustēties, taču tā nav terapija," secināja speciāliste.

2. Suņa asistēta pedagoģija – uz mērķi orientētas, strukturētas, plānotas darbības pedagoģijas procesā, kuras notiek suņa klātbūtnē. To vada profesionāļi (pedagogs vai speciālais pedagogs), kuriem ir speciāla izglītība šajā darba sfērā. Rezultāti fokusējas uz akadēmisko mērķu sasniegšanu, tie ir objektīvi novērojami un izmērāmi. Skolēna progress ir izmērāms un tiek dokumentēts. "Latvijā ir vairākas skolas, kurās ir šī suņa asistētā pedagoģija, turklāt ar ļoti labiem rezultātiem," tā terapeite.

3. Suņa asistēta terapija – uz mērķi orientēta, strukturēta, plānota terapeitiska darbība, kura notiek suņa klātbūtnē, ar mērķi uzlabot veselību. To vada profesionāļi, kuriem ir speciāla izglītība šajā darba sfērā, piemēram, ergoterapeits, fizioterapeits. Dzīvnieku asistēta terapija ir vērsta uz fizisko, sociālo, emocionālo un kognitīvo funkciju uzlabošanos. Rezultāti ir objektīvi novērojami un izmērāmi. Terapijas process ir dokumentēts un novērtēts. Terapeite Rebuka minēja kādu piemēru: "Fizioterapeits ir izmeklējis bērnu ar cerebrālo trieku, uzstādījis mērķus, izdomājis konkrētas metodes, tehnikas mērķu sasniegšanai. Suns tiek iesaistīts šajās jau izdomātajās metodēs un tehnikās. Piemēram, muskuļu stiepšanas process bieži vien ir sāpīgs un nepatīkams, bet, ja bērna kājiņas tiek novietotas uz suņa un tad tiek veikta muskuļu stiepšana, bērns daudz labāk atbrīvojas, aizmirst par sāpēm, jo process ir interesants. Lai veicinātu bērna pārvietošanos četrrāpus, suns tiek izmantots kā motivators, lai bērns kustētos. Lielos suņus var izmantot kā tuneļus jeb tiltus, kuriem pa apakšu jāizrāpo cauri. Mazie suņi žiperīgi var pārvietoties telpā un bērns rāpošanu uztver kā ķeršanas spēli, nevis smagu fizisku slodzi."

Varētu šķist, ka suns-terapeits ir kā katra cilvēka sapņu mīlulis: paklausīgs, mīļš, draudzīgs, turklāt palīdz cilvēkam radīt harmonisku un patīkamu dzīvi. Rebuka apstiprināja: "Ideālais terapijas suns ir par 99 procentiem paredzams un uzticams, vērsts saskarsmei ar cilvēku, tam ir līdzsvarots temperaments un stabila psihe, sunim nav ne mazāko agresijas pazīmju. Bet nav noteikta ideālā šķirne un lielums." Kā mītu viņa minēja domu, ka terapijas sunim jābūt lielam, lēnam un mierīgam, jo arī mazākie mīluļi var kļūt par terapeitiem turklāt nereti to ietekmē pacienta jeb cilvēka raksturs vai citas īpašības: "Kādam pacientam vajag lielu, pūkainu, uz kura ir patīkami gulēt un atslābināties. Kādam pacientam vajag mazu, ātru, ar kuru kopā var spēlēt rotaļas, veikt dažādus veiklības un koordinācijas uzdevumus. Reizēm ir gadījumi, kad bērni nereaģē uz melnas krāsas suņiem, bet reaģē uz baltas krāsas. Reizēm ir bailes no maziem, bet nav bail no lielajiem. Gadījumi un situācijas ir dažādas. Ideāli būtu tad, ja katram cilvēkam tiek piemeklēts atbilstošais suns, taču pagaidām vēl to neizdodas realizēt."

Dzīvnieks var darboties kā pārejas objekts, ar kuru tiek sākotnēji nodibināts kontakts, kuru vēlāk var paplašināt ar saikni starp cilvēku un pacientu.Kristīne Rebuka

"Pētījumi liecina, ka ārstnieciskais efekts balstās uz četriem pamata mehānismiem: psiholoģisko, emocionālo, spēles un fizisko stimulāciju. Visi mehānismi kopā parāda psihosomatisku efektu dzīvnieka un cilvēka mijiedarbības laikā. Mijiedarbība starp dzīvnieku un cilvēku rezultējas ar neiromehānismu pieaugumu, kas ierosina asinsspiediena pazemināšanos un relaksāciju," kanisterapijas pozitīvo ietekmi raksturoja ergoterapeite. "Šīs attiecības var būt noderīgas stāvokļa uzlabošanai pacientiem, kuri ir satraukti, ar psiholoģiskiem simptomiem pie hroniskām slimībām, kas saistītas ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Tā var uzlabot sociālo uzvedību, kas sevī ietver smaidīšanu, skatīšanos, pieskaršanos un runāšanu. Dzīvnieks var darboties kā pārejas objekts, ar kuru tiek sākotnēji nodibināts kontakts, kuru vēlāk var paplašināt ar saikni starp cilvēku un pacientu."

Kanisterapija arī palīdz pacientiem atbrīvoties, nomierināties un uz gaidām procedūru reaģēt ar pozitīvāku skatu. Suns var ietekmēt, piemēram, adaptāciju stresa situācijām slimnīcas vidē, trauksmes, stresa, asinsspiediena samazināšanos, mobilitātes un muskuļu aktivitātes pieaugumu, fizisko aktivitāšu palielināšanos, tādu garīgo stāvokļu novēršanu kā vientulībi, depresijas novēršanu, ikdienas dzīves aktivitāšu uzlabošanu, sociālā atbalsta sniegšanu, dzīves kvalitātes uzlabošanu, uzskaitīja speciāliste.

Savukārt tiem, kuri vēlas par kanisterapiju uzzināt ko vairāk vai noskaidrot, vai mājās mītošais četrkājainais draugs varētu kļūt par terapijas suni, Rebuka iesaka sazināties ar aktīvistu grupām Rīgā,Valmierā, Daugavpilī, Ventspilī, Talsos vai Liepājā, kā arī rakstīt asociācijas pārstāvjiem uz e-pasta adresi lkta.association@gmail.com. Jāņem vērā, ka sunim jāpiemīt iepriekš minētajām īpašībām.

Tēvus ar bērniem aicina piedalīties pārgājienā

Wed, 22 Mar 2017 01:36:00 +0000

Šī gada 8. un 9. aprīlī Nītaures mežos notiks tēvu un bērnu divu dienu pārgājiens "Tēti, ejam ārā", liecina sociālajā tīklā "Facebook" ievietotā informācija.

Līdzīgi pasākumi ir organizēti arī iepriekš, bet šoreiz tajā ir ieplānota arī nakšņošana mežā. Jāpiebilst gan, ka piedalīties ir iespējams arī tēviem un bērniem, kas nakti brīvā dabā aprīļa sākumā pavadīt nevēlas. Pārgājienu organizē nodibinājums "Tēvi" sadarbībā ar organizāciju "Lūzumpunkts."

Nodibinājuma "Tēvi" vadītāja Elīna Kļaviņa "Cālis" pastāstīja, ka ideja radās pēc tam, kad vairākos pētījumos atklājās, ka bērnu tēvi labprāt pavadītu vairāk laika kopā ar savām atvasēm, bet saskaras ar grūtībām izlemt, ko darīt. Viņa norāda, ka līdzīga veida pasākumi bija pieejami, bet tajos varēja piedalīties tikai tēvi ar dēliem. Šeit var piedalīties arī meitenes un tēva vietā pārgājienā var doties arī krusttēvs, vectētiņš vai kāds cits vīrietis, kam ģimenē ir tēva loma.

Šis būs jau sestais šāda veida pārgājiens. Iepriekšējais notika marta sākumā. Kļaviņa stāsta, ka šādi pasākumi palīdz tēviem labāk iepazīt savus bērnus, kā arī izveidot ciešāku saikni. Viņa atklāj, ka nodibinājuma mērķis šogad ir padarīt kopīgus pārgājienus par tradīciju visā Latvijā, to organizēšanā iesaistot aktīvus tēvus no dažādiem reģioniem.

Pieteikties pārgājienam un uzzināt plašāku informāciju par pasākumu var, rakstot uz e-pastu elina.klavina@tevi.lv.