INFOSITY - Ziņas

Grupējums uz citu personu vārdiem ņēmis ātros kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā

Sat, 15 Apr 2017 22:26:00 +0000

Valsts policija (VP) aizturējusi grupējumu, kas uz citu personu vārdiem ņēma ātros kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā, informēja VP.

2.martā, Baložu iecirkņa policisti aizturēja 1997.gadā dzimušu vīrieti, kurš ar viltu uzzinot svešu personu datus, ņēma ātros kredītus. Visu personu dati tika iegūti pēc vienotas krāpšanas shēmas. Tobrīd policijai bija informācija, ka vīrietis ņēmis ātros kredītus uz trīs personu vārdiem kopumā sastādot aptuveni 6600 eiro lielu summu.

Vīrietis noskatījis gan nepazīstamus cilvēkus, gan paziņas, kuriem ir nepietiekami ienākumi un piedāvājis tiem iespēju papildus nopelnīt, atverot jaunu bankas kontu. Atverot bankas kontu, liecinieki vīrietim uzticējuši savus datus, tajā skaitā kodu kartes un internetbankas piekļuves paroles.

Pēc policijas rīcībā esošās informācijas, vīrietis ar šīm mahinācijām nodarbojies aptuveni vienu gadu. Pēdējā no krāpšanas gadījumiem, iespējamais vainīgais paņēmis nelikumīgu kredītu 2200 eiro apmērā uz 1967.gadā dzimuša vīrieša vārda.

Saistībā ar notikušo policija turpināja izmeklēšanu, lai noskaidrotu precīzus krāpniecisko darbību apstākļus un patieso krāpšanas gadījumu skaitu.

Izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka iepriekš minētais vīrietis nav darbojies viens - apkrāpšanas shēmā piedalījās vēl divas 1996. gadā dzimušas personas. Tāpat noskaidrots, ka marta mēneša laikā ļaundari no kredītiestādēm izkrāpuši vēl aptuveni 2000 eiro.

Vakar policisti šīs divas personas aizturēja. Līdz ar to, kopumā tika aizturēti trīs vīrieši.

Šodien policija grupējuma līderi veda uz tiesu, kur nolemts piemērot drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Abi 1996. gadā dzimušie vīrieši iepriekš policijas redzeslokā nonākuši par narkotisko vielu lietošanu.

Saistībā ar notikušo uzsākti divi kriminālprocesi - par krāpšanu un par tādu datu iegūšanu, kas dod iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli.

Pērk, jo kauns atteikt

Fri, 14 Apr 2017 10:11:00 +0000

“Tad mēs jums tūlīt vedam to matraci!” tālrunī paziņo patīkama sievietes balss. Kā piekrišana tiek uztverta mana pieklājīgā atrunāšanās. Tikai tad, kad panikā iekliedzos: “Man patiešām nevajag nekādu matraci!”, cilvēks saprot, un pie jauna matrača es netieku. Vismaz šoreiz. Toties esmu apņēmusies nākamreiz neatbildēt uz nepazīstamu abonentu zvaniem. To drīz aizmirstu un pirms pāris dienām atkal saņemu piedāvājumu nopirkt D vitamīnu. Itāļu ražotāja. Visam gadam. Turklāt visai ģimenei!Šķiet, neesmu vienīgā, kura arvien biežāk saņem telefona zvanus ar piedāvājumiem pāriet pie cita telefona operatora, mainīt interneta vai televīzijas pieslēgumu, iegādāties mājsaimniecības preces un nopirkt uztura bagātinātājus. Kad jautāju kolēģiem un paziņām, vai kāds ir kaut ko iegādājies pa telefonu, visi kā viens atbild noliedzoši. Un visi atzīst, ka šīs pārdošanas sarunas ir nomācošas, jo mums vēl jāmācās ar šādiem pārdevējiem sarunāties.

Negribas būt nepieklājīgam, jo saprotam taču, ka cilvēks dara savu darbu un šajā situācijā nav vainojams. No otras puses — nezinām veidu, kā uzreiz, netērējot savu laiku, pateikt striktu “nē”. “Pārdošana pa telefonu neapšaubāmi ir viena no perspektīvākajām jomām Lielbritānijā. Mums bija nepieciešami gadi, lai novērtētu šī pārdošanas veida milzīgo potenciālu biznesa pasaulē. Tomēr pārdevēji pa telefonu joprojām netiek kārtīgi apmācīti. Pavirši produktu apraksti un nepilnīgas zināšanas par produktu atstāj sliktu iespaidu uz esošajiem un potenciālajiem klientiem,” savā grāmatā “Pārdošana pa telefonu” raksta šīs jomas eksperte Krisa de Vintere. Mēs esam Latvijā, kur ne tikai pārdošanas speciālistu apmācības jomā līdz pilnībai vēl tāls ceļš ejams. Taču ir skaidrs: cilvēks kļūst aizdomīgs, ja izjūt spiedienu. Nekā citādāk šāda veida pārdošanu nosaukt nevar. Tie, kuri kādu lietu tomēr nopērk, lielākoties to dara ne jau tāpēc, ka viņam tā būtu vajadzīga, vai sarunā tikuši pārliecināti, ka tā ir laba. Drīzāk tāpēc, ka ir pārāk pieklājīgi, lai atteiktu. Es pat veikalā katru lietu pusstundu pētu un izvēlos. Kāpēc kāds ir iedomājies, ka kaut ko pirkšu pēc desmit minūšu sarunas? Kad to paziņoju pārdevējam, arī tad skanīgā balss tembra īpašnieks neatlaižas: “Aizsūtīšu jums e-pastā informāciju, iepazīstieties un nākamnedēļ jums vēlreiz piezvanīšu, ko esat izlēmusi.” Ak dievs, man laikam noderētu kursi vai kāda grāmata, kā runāt, ja tev kaut ko piedāvā pa telefonu! Kāds puisis, kuram piedāvāja TV operatora pakalpojumus, pamācīja: “Es uzreiz pateicu, ka man vispār nav televizora. Pabrīnījās, bet lika mierā.”

Neērtās situācijas dēļ ne man vienai nepatīk šādi zvani. Reiz painteresējos, kur zvanītāji dabūjuši mana tālruņa numuru? Tas esot iegūts izlozes kārtībā. Vai arī mans vārds uzzināts izlozes kārtībā? Jo reizēm tieku uzrunāta personiski, bet uz šo jautājumu atbildi vēl neesmu noskaidrojusi.

Autors: Elita Brovacka

Policija ar helikopteru Jelgavas novadā naktī veic izmeklēšanu

Tue, 11 Apr 2017 10:03:00 +0000

Valsts policija Jelgavas novadā pagājušās nedēļas nogalē naktī ar helikoptera palīdzību veikusi izmeklēšanu kādā kriminālprocesā.

Valsts policijas preses pārstāve Ilze Jurēvica apstiprināja, ka aizvadītajā nedēļas nogalē, iesaistot Nacionālo bruņoto spēku helikopteru, tika veiktas izmeklēšanas darbības kādā kriminālprocesā. Plašāku informāciju policija izmeklēšanas interesēs pagaidām nesniedz.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka iedzīvotāji naktī uz pirmdienu helikopteru ilgstoši redzējuši Kalnciema pusē.

Autors: delfi.lv

Lieldienu brīvdienās gaidāmas izmaiņas 600 reģionālo autobusu maršrutos

Tue, 11 Apr 2017 10:01:00 +0000

Lieldienu brīvdienās, laika posmā no 14. līdz 17. aprīlim, gaidāmas izmaiņas vairāk nekā 600 reģionālo vietējo un starppilsētu maršrutu, kuros sabiedriskā transporta pakalpojumus nodrošina 24 pasažieru pārvadātāji, informē valsts SIA «Autotransporta direkcija» pārstāve Zane Plone.

Atsevišķos maršrutos tiks norīkoti papildu reisi vai samazināts autobusu kursēšanas biežums. Ņemot vērā izmaiņas maršrutu tīklā, iedzīvotāji aicināti sekot līdzi aktuālajai informācijai mājaslapā www.1188.lv vai jautājumu gadījumā sazināties ar attiecīgo pārvadātāju.

Izmaiņas gaidāmas reģionālajos maršrutos, kurus apkalpo 24 pasažieru pārvadātāji: AS «Nordeka», SIA «Norma-A», AS «CATA», SIA «VTU Valmiera», AS «Liepājas autobusu parks», SIA «Sabiedriskais autobuss», AS «Talsu autotransports», SIA «Tukuma auto», PSIA «Ventspils reiss», AS «Rīgas Taksometru parks», SIA «Ogres autobuss», «Ekspress Ādaži», «Galss Buss», «Aips», «Dobeles autobusu parks», «Jelgavas autobusu parks», «Pato-1», «Aiva auto», «Daugavpils autobusu parks», AS «Rēzeknes autobusu parks», SIA «Jēkabpils autobusu parks», «Gulbenes autobuss», «Madonas ceļubūves SIA» un «Ceļavējš».

Autors: zz.lv

Elektrības padeves traucējumi Rīgā novērsti

Sun, 09 Apr 2017 18:21:00 +0000

Svētdien pulksten 10:45 tika reģistrēts tehnoloģisks traucējums vidējā sprieguma 10 kilovoltu elektrotīklā, taču pulksten 12:13 elektroapgāde visiem klientiem Rīgā atjaunota

Traucējumi ietekmēja elektroapgādi aptuveni 1100 klientiem Rīgā - Ludzas ielas, Mazā Kalna ielas, Daugavpils ielas un Līksnas ielas apkaimē.

Elektroapgādes traucējumus klientiem izraisīja bojājums 10 kilovoltu kabelī.

Smagā avārijā Salaspilī viens bojāgājušais; satiksme atjaunota

Sun, 09 Apr 2017 18:16:00 +0000

Satiksmes negadījums noticis uz Daugavpils šosejas. Avārijā iesaistītās automašīnas ir vieglais auto "Volvo" un baļķvedējs.

Izsaukumu uz notikuma vietu Valsts policija saņēmusi pulksten 17:39.

Sākotnējā informācija liecina, ka negadījumā ir trīs cietušie, bet viens cilvēks gājis bojā. Gan cietušie, gan bojā gājušais bijuši no "Volvo" markas spēkrata.

Uz laiku notikuma vietā daļēji bija bloķēta satiksme virzienā uz Rīgu, bet ap pulksten 19:40 satiksmes plūsma pilnībā atjaunota.

Noslēgusies izmeklēšana par trīs nepilngadīgo Jelgavā pastrādātajām slepkavībām

Wed, 05 Apr 2017 09:25:00 +0000

Policija pabeigusi izmeklēšanu un nodevusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai lietu par divām slepkavībām Jelgavā. Likumsargu izmeklēšanā gūtie pierādījumi liecina, ka slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos pērn pastrādājuši trīs nepilngadīgie.

2016.gada 23.jūlijā Zemgales prospektā tika atrasts 1965.gadā dzimis vīrietis ar smagām traumām, bet piecas dienas vēlāk, 28.jūlijā, Alunāna parkā atrasts 1949.gadā dzimis vīrietis, arī smagi ievainots. Abi cietušie no uzbrukumos gūtajiem miesas bojājumiem slimnīcā nomira.

Aizdomās par vīriešu smagu piekaušanu likumsargi aizturēja trīs jauniešus. Divi no viņiem dzimuši 2000.gadā, bet viens - 1999.gadā. Aizturētie jaunieši iepriekš nav nonākuši policijas redzeslokā. Diviem jauniešiem tiesa piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu, bet trešajam jaunietim piemēroja drošības līdzekli, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Krimināllikuma 117.panta 2. un 10.punkts nosaka, ka par slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos, ja noslepkavota persona, vainīgajam apzinoties, ka tā ir bezpalīdzības stāvoklī, un slepkavību izdarījusi personu grupa, soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Policija brīdina: Lauksaimniecības jomā uzdarbojas krāpnieki

Wed, 05 Apr 2017 09:16:00 +0000

Lauksaimniecības jomā uzdarbojas krāpnieki, kuri piedāvā neesošu preci. Lauksaimniekiem radīti zaudējumi teju 43 000 eiro apmērā.

Pēdējā gada laikā policijā vērsušās vairākas personas, kuras, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvušas par krāpšanas upuriem. Policija uzsākusi izmeklēšanu, kuras laikā noskaidrots, ka patiesi lauksaimniecības jomā aktivizējušies krāpnieki, kuri, piedāvājot iegādāties neesošu lauksaimniecības tehniku, izkrāpuši avansa maksājumus vairāku desmitu tūkstošu eiro vērtībā, atklāj VP.

Patlaban VP Kriminālizmeklēšanas pārvaldei ir informācija par vismaz 12 šāda veida krāpšanas gadījumiem, kuri paveikti laika posmā no pagājušā gada pavasara līdz pat šim brīdim, kopumā lauksaimniekiem radot zaudējumus teju 43 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat nav izslēgts, ka šāda veida krāpšanas var atkārtoties, tādēļ VP aicina lauksaimniekus būt piesardzīgiem un pārliecināties par darījuma partnera piedāvāto preci un tās eksistenci pirms samaksas veikšanas.

Pēdējā laikā policijā ienākušās ziņas par šāda veida krāpšanas gadījumiem attiecināmas tieši uz lauksaimniecības tehnikas iegādi – proti noziedznieki, izvietojot sludinājumu portālos fotogrāfijas ar attiecīgo lauksaimniecības tehniku un tās tehnisko aprakstu, to piedāvā par izdevīgāku cenu, kas bieži ir zemāka par tirgus cenu, tādējādi pievilinot potenciālos pircējus.

VP norāda, ka krāpnieki, kuri izvieto sludinājumus ne tikai gaida, kad parādīsies pirmie interesenti, bet arī piedāvā savu neesošo preci personām, kas sludinājumos izteikuši vēlmi kādu konkrētu tehnikas ierīci iegādāties. Jāņem vērā, ka darījuma laikā ar potenciālo pircēju, krāpnieki parasti komunicē attālināti – sazinoties telefonsarunā vai e-pasta sarakstē. Komunikācija turpinās līdz brīdim, kad krāpnieki personai nosūta sagatavotu viltotu rēķinu par pirmās iemaksas veikšanu, lai organizētu tālāku preces pārdošanu. Tajā brīdī, kad persona šo iemaksu pārskaitījusi, komunikācija beidzas un no pirktās preces arī nav vairs ne vēsts.

Ņemot vērā, ar kādu intensitāti notiek šāda veida krāpšanas, VP aicina personas nekādā gadījumā nepirkt preci, kura nav redzēta dzīvē, kā arī nekādā gadījumā nepārskaitīt avansa maksājumu pirms persona nav droša, ka prece tiešām atrodas darījuma partnera – pārdevēja īpašumā vai valdījumā un var tikt pārdota.

Līdz šim policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka šādu krāpšanas veidu pārsvarā īsteno personas grupā. Nereti šo grupu līderi noziedzīgo nodarījumu organizē, atrodoties ieslodzījuma vietā, atklāj VP.

Par iepriekš aprakstītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem VP Kriminālizmeklēšanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par šādu nodarījumu personas var tikt sodītas ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, naudas sodu, ar mantas konfiskāciju vai bez tās. Tomēr, jāņem vērā, ka izmeklēšana lietā turpinās un, nav izslēgts, ka notikušā apstākļi varētu mainīties un līdz ar to arī likumā paredzētā atbildība par to.

VP norāda, ka krāpniecības shēmas lauksaimniecības jomā ir aktuālas ne tikai, iegādājoties lauksaimniecības tehniku. Policijas redzeslokā bijuši arī gadījumi, kad negodprātīgas personas piedāvā no lauksaimniekiem iegādāties graudus vai gaļas lopus, arīdzan par stipri izdevīgāku cenu. Pagājušā gada nogalē VP ziņoja par vairākiem graudu izkrāpšanas gadījumiem, kas notikuši 2016.gada pavasarī dažādos Latvijas reģionos. Toreiz krāpnieki, uzdodoties par kāda uzņēmuma pārstāvjiem, piedāvāja no zemniekiem iepirkt graudus, radot iespaidu, ka darījums būs zemniekiem izdevīgs. Pēc tam, kad pircēji graudus saņēma, par to parakstot attiecīgu pavadzīmi un solot apmaksāt pirkumu, piemēram, piecu dienu laikā, pārdevējam ar šīm personām vairs nav izdevies sazināties, kā arī nauda par darījumu tā arī netika saņemta. Par šo krāpšanas gadījumu policija izmeklēšanu pabeidza un tas tika nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai. Tolaik no lauksaimniekiem krāpnieki izkrāpa vairāk nekā 230 tonnas graudu.

Atrasta marta nogalē pazudusī Liene Loča – jauniete bijusi ciemos

Wed, 05 Apr 2017 08:55:00 +0000

Ir atrasta pagājušās nedēļas beigās Rīgā bezvēsts pazudusī Liene Loča, portālu "Delfi" informēja organizācijā "bezvests.lv".

Organizācija informē, ka meitene esot bijusi ciemos, taču vecākiem par sevi ziņu neesot devusi.

"Viņa tagad atrodas mājās, sveika un vesela, ģimenes lokā," vēsta organizācijā.

Pazudušās meitenes mamma izsaka pateicību visiem, kas iesaistījās meitenes meklēšanā, kas juta līdzi un nepalika vienaldzīgi, norādīts "bezvests.lv" paziņojumā.

Jau vēstīts, ka likumsargi pagājušās nedēļas izskaņā lūdza palīdzību Rīgā pazudušās 20 gadus vecās Ločas meklēšanā, apstiprināja Valsts policijā.

Loča ap pulksten 12 izgāja no skolas, kas atrodas Rīgā, Slāvu ielā 19 un mājās neatgriezās. Mājup viņai bija jābrauc ar 15. trolejbusu un 2. vai 24. autobusu, informē "Bezvests.lv".

Jauniete ir 2. grupas invalīde.

Spiesti finansēt terorismu: uzņēmēji kļūmju dēļ atsakās no reklāmām 'Google'

Wed, 05 Apr 2017 08:51:00 +0000

Slavenu zīmolu gozēšanās džihādu sludinošos "Youtube" video, kā arī rasismu un pornogrāfiju izplatošos portālos ir ikdienas realitāte, pirms neilga laika ziņoja britu "The Times". Arī ASV portāls "The New York Times" ziņo, ka šādu nekontrolētu reklāmas izvietošanas gadījumu dēļ no "Google" pakalpojumiem atteikušies pat tādi reklāmdevēju milži kā "AT&T" un "Johnson & Johnson". Līdzīgu gadījumu netrūkstot arī tepat Baltijā.

Ar teroristu organizāciju "Daesh" un radikālo nacistu kustību "Combat 18" saistītu grupu veidotos un "Youtube" publicētos video izvietoti simtiem lielu uzņēmumu, universitāšu un pat labdarības organizāciju reklāmu video.

Ņemot vērā, ka katri 1000 skatījumi video autoram parasti ienes 7,60 ASV dolārus lielu peļņu, medijs izrēķinājis, ka tādi uzņēmumi kā "Mercedes-Benz", "Waitrose" un "Marie Curie" ektrēmistu organizācijām radījuši vairāku desmitu tūkstošu eiro peļņu. Dažu video skatījumu skaits pārsniedzot pat miljona atzīmi.

Lielās reklāmas aģentūras apsūdzētas par dārgu veicināšanas pasākumu īstenošanu, kuru rezultātā īstenota "slikta reklāma". Atsaucoties uz nopludinātiem dokumentiem, "The Times" raksta, ka 40% sešu lielāko kompāniju ienākumus veido slēpta naudas apgrozīšana starp saviem uzņēmumiem, kas lielākoties iespējams digitālā mārketinga jomā.

Lai gan pasaulē lielākais reklāmas izvietotājs "Google" veido melno sarakstu, lai to reklāmas neparādītos blakus nepieņemam saturam, britu medijs norāda, ka realitātē lielo zīmolu reklāmas joprojām ir atrodamas līdzās vai uz ekstrēmistu radīta satura.

Tas licis daudziem uzņēmumiem atkārtoti pārdomāt savu mārketinga politiku. Pasaulē lielākā reklāmdevēja "P&G" zīmola menedžeris Marks Pritčards brīdinājis, ka mediju ķēde, ar ko uzņēmums sadarbojas, ir labākajā gadījumā necaurskatāma, bet sliktākajā - krāpnieciska, un to būs jāattīra.

Viens no galvenajiem vaininiekiem ir algoritmi, kas ļauj reklāmas milisekunžu laikā izvietot dažādās lapās, katru atsevišķi padziļināti neanalizējot. Algoritmi strādā pēc principa "reklāma seko cilvēkam", kas nozīmē to, ka baneri ir īpaši pielāgoti indivīdam, un tiek tam rādīti dažādos portālos bieži vien neatkarīgi no to satura.

"The Times" atzīmē, ka tā, piemēram, Indonēzijā par naida kurināšanu aizliegtajā islāma portālā "Eramuslim" bijusi sastopama "Lloyds Bank" reklāma. Kā "Delfi" pārliecinājās, šajā pašā lapā lietotājiem no Latvijas ieslēdzas arī pašmāju kosmētikas ražotāja "Dzintars" videoreklāma, un starp daudziem citiem redzami arī Rīgā rīkotās konferences "EBIT 2017" un aviokompānijas "Wizzair" reklāmas baneri.

Lai gan tie, kuri pelna no "Google" reklāmu izvietošanas, tiek pārbaudīti, un kompānija sludina, ka pret saturu, kas veicina vardarbību vai naidu, ir neiecietīga, šādu gadījumu ir daudz.

Pret "Google" politiku protestējuši arī Lielbritānijas parlamentārieši. Savukārt vairāki Eiropas un ASV lielie reklāmdevēji martā izvēlējušies spert radikālāku soli – pārtraukt savu reklāmu izvietošanu "YouTube" un citos "Google" piederošos portālos, jo kompānija nedarot pietiekami, lai reklāmas neparādītos blakus nepieņemam saturam.