Spiesti finansēt terorismu: uzņēmēji kļūmju dēļ atsakās no reklāmām 'Google'
Slavenu zīmolu gozēšanās džihādu sludinošos
"Youtube" video, kā arī rasismu un pornogrāfiju izplatošos portālos
ir ikdienas realitāte, pirms neilga laika ziņoja britu "The Times".
Arī ASV portāls "The New York Times" ziņo, ka šādu nekontrolētu
reklāmas izvietošanas gadījumu dēļ no "Google" pakalpojumiem
atteikušies pat tādi reklāmdevēju milži kā "AT&T" un
"Johnson & Johnson". Līdzīgu gadījumu netrūkstot arī tepat
Baltijā.
Ar teroristu organizāciju "Daesh" un radikālo
nacistu kustību "Combat 18" saistītu grupu veidotos un
"Youtube" publicētos video izvietoti simtiem lielu uzņēmumu,
universitāšu un pat labdarības organizāciju reklāmu video.
Ņemot vērā, ka katri 1000 skatījumi video autoram parasti
ienes 7,60 ASV dolārus lielu peļņu, medijs izrēķinājis, ka tādi uzņēmumi kā
"Mercedes-Benz", "Waitrose" un "Marie Curie"
ektrēmistu organizācijām radījuši vairāku desmitu tūkstošu eiro peļņu. Dažu
video skatījumu skaits pārsniedzot pat miljona atzīmi.
Lielās reklāmas aģentūras apsūdzētas par dārgu
veicināšanas pasākumu īstenošanu, kuru rezultātā īstenota "slikta
reklāma". Atsaucoties uz nopludinātiem dokumentiem, "The Times"
raksta, ka 40% sešu lielāko kompāniju ienākumus veido slēpta naudas apgrozīšana
starp saviem uzņēmumiem, kas lielākoties iespējams digitālā mārketinga jomā.
Lai gan pasaulē lielākais reklāmas izvietotājs
"Google" veido melno sarakstu, lai to reklāmas neparādītos blakus
nepieņemam saturam, britu medijs norāda, ka realitātē lielo zīmolu reklāmas
joprojām ir atrodamas līdzās vai uz ekstrēmistu radīta satura.
Tas licis daudziem uzņēmumiem atkārtoti pārdomāt savu
mārketinga politiku. Pasaulē lielākā reklāmdevēja "P&G" zīmola
menedžeris Marks Pritčards brīdinājis, ka mediju ķēde, ar ko uzņēmums
sadarbojas, ir labākajā gadījumā necaurskatāma, bet sliktākajā - krāpnieciska,
un to būs jāattīra.
Viens no galvenajiem vaininiekiem ir algoritmi, kas ļauj
reklāmas milisekunžu laikā izvietot dažādās lapās, katru atsevišķi padziļināti
neanalizējot. Algoritmi strādā pēc principa "reklāma seko cilvēkam",
kas nozīmē to, ka baneri ir īpaši pielāgoti indivīdam, un tiek tam rādīti
dažādos portālos bieži vien neatkarīgi no to satura.
"The Times" atzīmē, ka tā, piemēram, Indonēzijā
par naida kurināšanu aizliegtajā islāma portālā "Eramuslim" bijusi
sastopama "Lloyds Bank" reklāma. Kā "Delfi" pārliecinājās,
šajā pašā lapā lietotājiem no Latvijas ieslēdzas arī pašmāju kosmētikas
ražotāja "Dzintars" videoreklāma, un starp daudziem citiem redzami
arī Rīgā rīkotās konferences "EBIT 2017" un aviokompānijas
"Wizzair" reklāmas baneri.
Lai gan tie, kuri pelna no "Google" reklāmu
izvietošanas, tiek pārbaudīti, un kompānija sludina, ka pret saturu, kas
veicina vardarbību vai naidu, ir neiecietīga, šādu gadījumu ir daudz.
Pret "Google" politiku protestējuši arī
Lielbritānijas parlamentārieši. Savukārt vairāki Eiropas un ASV lielie
reklāmdevēji martā izvēlējušies spert radikālāku soli – pārtraukt savu reklāmu
izvietošanu "YouTube" un citos "Google" piederošos
portālos, jo kompānija nedarot pietiekami, lai reklāmas neparādītos blakus nepieņemam
saturam.