Par 99 procentiem paredzams suns. Kas ir kanisterapija un kāpēc mīluļi var palīdzēt cilvēkiem
Arvien biežāk sabiedrībā dzirdam vārdu savienojumu
"suns-terapeits". Vai tas būtu kāds mīlulis, kas palīdz bērnam ar
īpašām vajadzībām, vai sunītis, kurš dodas apciemot iemītniekus veco ļaužu
pansionātā – ikvienam cilvēkam saskarsme ar četrkājaino draugu ir nepieciešama
un pat vēlama. Suņu terapija jeb kanisterapija kļūst populāra arī Latvijā,
"MansDraugs" uzzināja Latvijas Kanisterapijas asociācijā, bet plašāk
par to, kā norit šī terapija un kadam ir jābūt sunim, kurš dodas vairot
pozitīvās emocijas cilvēkos, skaidro ergoterapeite un asociācijas
priekšsēdētāja Kristīne Rebuka.
"Kanisterapija ir uz mērķi orientēta, strukturēta,
plānota terapeitiska darbība, kura notiek saskaņā ar dzīvnieka klātbūtni ar
mērķi uzlabot veselību. To vada profesionāļi, kuriem ir speciāla izglītība šajā
darba sfērā, piemēram, ergoterapeits, fizioterapeits. Tas nozīmē, ka ciemošanās
sociālās rehabilitācijas iestādēs nav uzskatāma par kanisterapiju, bet gan par
suņa asistētām aktivitātēm pozitīvo emociju radīšanai. Bieži redzu virsrakstus
– suns ārstē. Taču tā nebūt nav! Terapija notiek kopā ar speciālistu, kurš dod
uzdevumus ar konkrētu mērķi. Suns ir kā motivators, lai pacients vai klients
šos uzdevumus izpildītu. Tātad suņa iesaistīšana palīdz sasniegt mērķus
vieglāk, ātrāk un interesantāk. Protams, ir arī gadījumi, kad notiek brīnumi,
un pēkšņi bērns sāk runāt, ieraugot suni, bet tas notiek ļoti reti,"
skaidrojusi Anija Bileskalne, asociācijas priekšsēdētājas vietniece.
"Ko nozīmē jēdziens – suns-terapeits? Ministru
kabineta noteikumi Nr.959 nosaka, ka suni var izmantot darbam par
suni-terapeitu, ja suns ir atbilstoši apmācīts un par to ir izsniegta
apliecība, un suņa terapeita īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka sunim ir
atbilstoša uzvedība, kas nerada draudus cilvēku, kā arī citu dzīvnieku
drošībai, veselībai un dzīvībai. Tas nozīmē, ka jums ir tiesības jebkurā brīdī
pajautāt suņa īpašniekam apliecību kā pierādījumu, ka suns tiešām ir
terapeits," pastāstīja asociācijā.
Suns-terapeits noteikti ir mājas mīlulis, kurš īpaši
audzināts un apmācīts. Jau no bērnības suns apgūst pamatpaklausību, kā arī tiek
pieradināts pie dažādām situācijām un ierīcēm, ar kurām var nākties saskarties
terapeita darbā, piemēram, ratiņkrēslu, medikamentu aromātu, kliedzieniem.Kristīne
Rebuka
Savukārt terapeits ar suni var sākt darboties tad, ja
speciālistam ir informācija par to, kā iesaistīt suni terapijas procesā un
kādas ir suņa labturības prasības, piemēram, terapijas ilgums, atpūtas pauzes
bez cilvēku klātbūtnes, iespēja padzerties ūdeni un citas, skaidroja terapeite
Rebuka. "Terapija notiek pēc dimanta principa. Tas nozīmē, ka suņa
saimnieks jeb/vai kanisterapijas asistents atbild par suni un terapeits ir
atbildīgs par pacientu, terapijas norisi, mērķiem. Protams, ir ideāli, ja
terapeits ir pilnveidojis savas zināšanas kanisterapijā un pirms tam apmeklējis
izglītojošu semināru vai konferenci, taču tas nav obligāts
priekšnosacījums," tā speciāliste, piebilstot – obligāts nosacījums ir tas,
ka terapeits nedrīkst baidīties no suņiem. "Viņam tie jāmīl." Vēl
esot arī otrs jeb trijstūra modelis, ko biežāk izmanto psihoterapijā,
logopēdijā, kā arī pedagoģijā. "Šajā gadījumā terapeits ir arī suņa
saimnieks jeb/vai kanisterapijas asistents un ir izglītots abās jomās."
Jautāta, kādām īpašībām jāpiemīt sunim, kuru plānots
izmantot arī kā terapeitu, speciāliste Rebuka uzskaitīja: "Suns-terapeits
ir ar iedzimtām īpašībām, kas ļauj to izmantot darbā ar cilvēkiem.
Suns-terapeits noteikti ir mājas mīlulis, kurš īpaši audzināts un apmācīts. Jau
no bērnības suns apgūst pamatpaklausību, kā arī tiek pieradināts pie dažādām
situācijām un ierīcēm, ar kurām var nākties saskarties terapeita darbā,
piemēram, ratiņkrēslu, medikamentu aromātu, kliedzieniem. Kad suns sasniedzis
gada vecumu, viņš drīkst kārtot eksāmenu. Kādēļ tieši gads? Jo tad suns ir
nobriedis un ir redzams tā temperamenta tips, rakstura īpašības. Lieliem suņiem
gan tas varētu notikt vēlāk, līdz divu gadu vecumam." Uz jautājumu par to,
vai suns-terapeits tiek sagatavots līdzīgi kā suns-pavadonis, terapeite
atbildēja apstiprinoši. Plašāk par to, kā auga suns-pavadonis Pīķis, var lasīt šeit.
"Suni-terapeitu apmāca biedrība, komersants vai
valsts iestāde, kas ir tiesīga nodarboties ar šāda veida darbību. Dzīvnieku
testē vismaz trīs cilvēki. Diviem no viņiem ir zināšanas par sugas fizioloģiju,
zoopsiholoģiju, labturību un apmācību, zināšanas apmācību aprīkojuma lietošanā
(kinologi), vienam ir zināšanas par to cilvēku vajadzībām un medicīniskām
problēmām, kam ir funkcionāli ierobežojumi (cilvēks ar izglītību
medicīnā)," pārbaudes procesu raksturoja ergoterapeite.
Bieži vien suņu saimniekam ciemošanās pie cilvēkiem ar
funkcionāliem un/vai garīgiem traucējumiem izrādās pārāk emocionāla gan sunim,
gan saimniekam.Kristīne Rebuka
"Eksāmenā tiek iekļauti šādi pārbaudījumi: attieksme
pret svešinieku, pieskaršanās/apskate, pēkšņs pieskāriens no aizmugures, spalgs
troksnis, pastaiga pie pavadas, pastaiga pūlī, suņa fiksēšana vietā un
piesaukšana, atsaukšanās svešiniekam uz savu vārdu, reakcija uz citu suni,
provokācija ar pārtiku, dažādu priekšmetu aprotēšana, pastaiga pavadā ar
svešinieku, uzticēšanās, uzkāpšana/sēdēšana uz krēsla, ratiņkrēsla, uz jebkādas
virsmas, klēpī, pamatpaklausība, priekšnesumi," tā Rebuka, minot vairākas
darbības, kas nesagatavotu suni varētu satraukt. "Ja suns veiksmīgi
nokārto šos pārbaudījumus, tad suns ir tiesīgs saņemt Lauksaimniecības datu
centra (LDC) izsniegtu apliecību. Diemžēl Latvijā vēl nav vienota eksaminācijas
sistēma, tādēļ ir arī suņi, kuri nokārtojuši pat trīs eksāmenus pēc dažādu
valstu standartiem."
Latvijā suņu-terapeitu skaits ir pietiekami liels,
skaidroja Rebuka. Šobrīd LDC reģistrēti aptuveni 80 šādi suņi, taču, kā atzina
speciāliste, "ne visi turpina savu darbošanos, jo bieži vien suņu
saimniekam ciemošanās pie cilvēkiem ar funkcionāliem un/vai garīgiem
traucējumiem izrādās pārāk emocionāla gan sunim, gan saimniekam". Nereti
palīdzību nākas apstādināt finansiālu apstākļu dēļ. "Patlaban Latvijā
kanisterapija nav atzīta kā medicīnas tehnoloģija, tādēļ valsts līdzfinansējums
netiek saņemts. Galvenokārt šī palīdzība tiek sniegta labprātīgi, brīvprātīgi
un izdevumus, kas saistīti ar nokļūšanu galamērķī, sedz vai nu ziedotāji, vai
pats suņa saimnieks. Taču šobrīd Latvijas Kanisterapijas asociācija ir uzsākusi
projektu, lai šī situācija mainītos," teica asociācijas pārstāve.
edomāsimies situāciju: kāds cilvēks, uzzinājis, kas ir
kanisterapija, nodomā, ka tad jau viņam mājās ar savu četrkājaino draugu arī
notiek sava veida terapeitiskais seanss. Ko par to saka speciāliste? "Ja
jums mājās ir suņuks, ar kuru jūs ejat pastaigās, pavadāt kopīgi laiku,
rotaļājaties, mīļojaties un jūs jūtaties labāk, tad šīs sajūtas noteikti var
definēt kā terapeitisku efektu, taču to nevar nosaukt par medicīnisku terapijas
tehnoloģiju," paskaidroja ergoterapeite Rebuka.
Kāda tad ir atšķirība? Rebuka sacīja, ka suņa palīdzība
iedalās trīs vedos: aktivitātes, pedagoģija un terapija.
1. Suņa asistētas aktivitātes –
piemēram, ciemošanās pansionātā vai sākumskolā. To mērķis ir iepriecināt
klientus, dot jaunu pieredzi, dāvāt prieku, motivāciju un uzlabot dzīves
kvalitāti, minēja speciāliste. Rezultāti ir izteikti priekā, gandarījumā un
laimē, jo aktivitātēm nav jābūt strikti dokumentētām, kā arī nav noteikts, ka
šajās aktivitātēs obligāti būtu jāiesaista speciālists, taču sunim un viņa
saimniekam (asistentam) jābūt apmācītiem un pārbaudītiem. "Tieši šajā
sadaļā bieži vien izskan frāzes, ka suns visu dara pats, suns ir ārsts, pietiek
ar klātbūtni.... Jā, protams, pozitīvās emocijas, ko sniedz suņi, ciemojoties
pansionātā, ir neatņemams un nenovērtējams, reizēm var redzēt arī uzlabojumus,
piemēram, ir mazinājusies veco cilvēku depresija, vientulības sajūta,
uzlabojusies motivācija kustēties, taču tā nav terapija," secināja
speciāliste.
2. Suņa asistēta pedagoģija – uz mērķi
orientētas, strukturētas, plānotas darbības pedagoģijas procesā, kuras notiek
suņa klātbūtnē. To vada profesionāļi (pedagogs vai speciālais pedagogs), kuriem
ir speciāla izglītība šajā darba sfērā. Rezultāti fokusējas uz akadēmisko mērķu
sasniegšanu, tie ir objektīvi novērojami un izmērāmi. Skolēna progress ir
izmērāms un tiek dokumentēts. "Latvijā ir vairākas skolas, kurās ir šī
suņa asistētā pedagoģija, turklāt ar ļoti labiem rezultātiem," tā
terapeite.
3. Suņa asistēta terapija – uz mērķi
orientēta, strukturēta, plānota terapeitiska darbība, kura notiek suņa
klātbūtnē, ar mērķi uzlabot veselību. To vada profesionāļi, kuriem ir speciāla
izglītība šajā darba sfērā, piemēram, ergoterapeits, fizioterapeits. Dzīvnieku
asistēta terapija ir vērsta uz fizisko, sociālo, emocionālo un kognitīvo
funkciju uzlabošanos. Rezultāti ir objektīvi novērojami un izmērāmi. Terapijas
process ir dokumentēts un novērtēts. Terapeite Rebuka minēja kādu piemēru:
"Fizioterapeits ir izmeklējis bērnu ar cerebrālo trieku, uzstādījis
mērķus, izdomājis konkrētas metodes, tehnikas mērķu sasniegšanai. Suns tiek
iesaistīts šajās jau izdomātajās metodēs un tehnikās. Piemēram, muskuļu stiepšanas
process bieži vien ir sāpīgs un nepatīkams, bet, ja bērna kājiņas tiek
novietotas uz suņa un tad tiek veikta muskuļu stiepšana, bērns daudz labāk
atbrīvojas, aizmirst par sāpēm, jo process ir interesants. Lai veicinātu bērna
pārvietošanos četrrāpus, suns tiek izmantots kā motivators, lai bērns kustētos.
Lielos suņus var izmantot kā tuneļus jeb tiltus, kuriem pa apakšu jāizrāpo
cauri. Mazie suņi žiperīgi var pārvietoties telpā un bērns rāpošanu uztver kā
ķeršanas spēli, nevis smagu fizisku slodzi."
Varētu šķist, ka suns-terapeits ir kā katra cilvēka sapņu
mīlulis: paklausīgs, mīļš, draudzīgs, turklāt palīdz cilvēkam radīt harmonisku
un patīkamu dzīvi. Rebuka apstiprināja: "Ideālais terapijas suns ir par 99
procentiem paredzams un uzticams, vērsts saskarsmei ar cilvēku, tam ir
līdzsvarots temperaments un stabila psihe, sunim nav ne mazāko agresijas
pazīmju. Bet nav noteikta ideālā šķirne un lielums." Kā mītu viņa minēja
domu, ka terapijas sunim jābūt lielam, lēnam un mierīgam, jo arī mazākie mīluļi
var kļūt par terapeitiem turklāt nereti to ietekmē pacienta jeb cilvēka
raksturs vai citas īpašības: "Kādam pacientam vajag lielu, pūkainu, uz
kura ir patīkami gulēt un atslābināties. Kādam pacientam vajag mazu, ātru, ar
kuru kopā var spēlēt rotaļas, veikt dažādus veiklības un koordinācijas uzdevumus.
Reizēm ir gadījumi, kad bērni nereaģē uz melnas krāsas suņiem, bet reaģē uz
baltas krāsas. Reizēm ir bailes no maziem, bet nav bail no lielajiem. Gadījumi
un situācijas ir dažādas. Ideāli būtu tad, ja katram cilvēkam tiek piemeklēts
atbilstošais suns, taču pagaidām vēl to neizdodas realizēt."
Dzīvnieks var darboties kā pārejas objekts, ar kuru
tiek sākotnēji nodibināts kontakts, kuru vēlāk var paplašināt ar saikni starp
cilvēku un pacientu.Kristīne Rebuka
"Pētījumi liecina, ka ārstnieciskais efekts balstās
uz četriem pamata mehānismiem: psiholoģisko, emocionālo, spēles un fizisko
stimulāciju. Visi mehānismi kopā parāda psihosomatisku efektu dzīvnieka un
cilvēka mijiedarbības laikā. Mijiedarbība starp dzīvnieku un cilvēku rezultējas
ar neiromehānismu pieaugumu, kas ierosina asinsspiediena pazemināšanos un
relaksāciju," kanisterapijas pozitīvo ietekmi raksturoja ergoterapeite.
"Šīs attiecības var būt noderīgas stāvokļa uzlabošanai pacientiem, kuri ir
satraukti, ar psiholoģiskiem simptomiem pie hroniskām slimībām, kas saistītas
ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem. Tā var uzlabot sociālo
uzvedību, kas sevī ietver smaidīšanu, skatīšanos, pieskaršanos un runāšanu.
Dzīvnieks var darboties kā pārejas objekts, ar kuru tiek sākotnēji nodibināts
kontakts, kuru vēlāk var paplašināt ar saikni starp cilvēku un pacientu."
Kanisterapija arī palīdz pacientiem atbrīvoties,
nomierināties un uz gaidām procedūru reaģēt ar pozitīvāku skatu. Suns var
ietekmēt, piemēram, adaptāciju stresa situācijām slimnīcas vidē, trauksmes,
stresa, asinsspiediena samazināšanos, mobilitātes un muskuļu aktivitātes
pieaugumu, fizisko aktivitāšu palielināšanos, tādu garīgo stāvokļu novēršanu kā
vientulībi, depresijas novēršanu, ikdienas dzīves aktivitāšu uzlabošanu,
sociālā atbalsta sniegšanu, dzīves kvalitātes uzlabošanu, uzskaitīja
speciāliste.
Savukārt tiem, kuri vēlas par kanisterapiju uzzināt ko
vairāk vai noskaidrot, vai mājās mītošais četrkājainais draugs varētu kļūt par
terapijas suni, Rebuka iesaka sazināties ar aktīvistu grupām Rīgā,Valmierā,
Daugavpilī, Ventspilī, Talsos vai Liepājā, kā arī rakstīt asociācijas
pārstāvjiem uz e-pasta adresi lkta.association@gmail.com. Jāņem vērā, ka sunim
jāpiemīt iepriekš minētajām īpašībām.