Sarkanais signāls attiecībās: pazīmes, kas liecina – dzīve ar šādu vīrieti nebūs medusmaize
Neviens cilvēks nav ideāls, tomēr ir vīrieši, ar kuriem attiecības nevēlamies veidot, un ir arī tādi, ar kuriem noteikti to darīt nevajadzētu. Turpinājumā piedāvājam "Elite Daily" un "Huffington Post" attiecību ekspertu izvirzītās pazīmes, kas var kalpot kā sarkanais signāls, norādot, ka attiecības ar šādiem kungiem nebūs nekāda medusmaize, tāpēc varbūt vērts padomāt, vai tev tas vispār ir vajadzīgs un, iespējams, ka laiks pazust no viņa redzesloka, kamēr nav par vēlu.
Viņš nav gatavs labprātīgi mainīties
Mēs veidojam attiecības ar cilvēkiem, kuri mums saista, ar kuriem ir kaut kas kopīgs. Idejiski tas nozīmē, ka konkrētais cilvēks mums patīk tāds, kāds viņš ir, tomēr ne vienmēr tas nozīmē arī to, ka viņam, lai šīs attiecības strādātu, nebūs jāmainās.
Reti nākas piedzīvot gadījumus, kad, veidojot attiecības, nebūs kādā ziņā jāmainās. Varbūt tas ir kāds nieks, piemēram, kafijas krūzes paliktnīšu izmantošana, lai no krūzes nepaliktu nospiedums uz galda, bet varbūt tā nebūs vien niecīgu ieradumu maiņa, bet kādu savu īpašību attīstīšana vai tieši pretēji – pieslāpēšana.
Rīta erekcija: viss, kas par šo delikāto vīrieša ķermeņa izpausmi jāzina katrai sievietei
Iespējams, tev šķiet – rīta erekcija ir tikai vīriešiem aktuāla tēma, tomēr, ja esi mīloša sieviete, kurai nav vienaldzīga partnera reproduktīvā veselība, tad arī tev tomēr vajadzētu iepazīties ar atsevišķām sava vīrieša ķermeņa izpausmēm, par kurām ikdienā skaļi nav pieņemts runāt. Piemēram, vai zināji, ka rīta erekcija ir normāla fizioloģiska parādība un ir jāuztraucas, ja vīrietim no rītiem erekcija izpaliek?
Kad vīrietis sapņo, viņa smadzeņu centrs, kurš kontrolē arī reflektoro erekciju, kļūst aktīvs, pat ja sapņi nebūt nav erotiski. Pat mazulim mātes dzemdē var rasties erekcija, jo tas ir dabisks fizioloģisks process, un par to nav jābrīnās. Tieši otrādi – jāuztraucas ir tad, ja vīrieša "mazais draudziņš" no rītiem nav kaujas gatavībā.
Kas ir rīta erekcija un ar ko tā skaidrojama
Nakts un rīta erekcija ir dzimumlocekļa stāvoklis, kad miega laikā spontāni palielinās asins pieplūde dzimumloceklim, tas piebriest un kļūst stingrs. Erekcijas rašanās miegā ir dabisks process – pastiprināta asins pieplūde dzimumlocekļa audiem, šādi nodrošinot dzimumlocekļa audu apgādi ar skābekli un barības vielām.
Kā savā grāmatā "Treatment of Sex Offenders" skaidro Ričards Lovs un Viljams O'Donahjū, pirmo medicīnisko pētījumu par rīta un nakts erekciju veica un aprakstīja P. Ohlmeijers, H. Brilmaijers un H. Halstrungs ("Periodische Vorgänge im schlaf", 1944.). Šī zinātnieku trijotne izgudroja primitīvu gredzenveida ierīci, ar kuras palīdzību tika veikti rīta un nakts erekcijas mērījumi. Kopš tā laika ir veikti daudzi pētījumi, noskaidrojot, ka vīrietim erekcija miegā rodas noteiktās miega fāzēs, turklāt nakts laikā spontāna erekcija rodas līdz 5-6 reizēm. Agrāk tika uzskatīts, ka nakts un rīta erekcijas iemesls var būt erotiska rakstura sapņi vai pārpildīts urīnpūslis, tomēr turpmākie pētījumi neapstiprināja šo teoriju.
Konflikts ar bērnu: ieteikumi veiksmīgai tā risināšanai
Bērni mēdz darīt lietas, kas sadusmo vecākus. Arī paši vecāki mēdz izvest no pacietības bērnus. Bieži pat visniecīgākās nesaskaņas vai neliels pārpratums var pāraugt milzu konfliktā un asā vārdu apmaiņā, pēc kuras, iespējams, jūties kā vissliktākais vecāks pasaulē. Ko darīt un kā no tā izvairīties?
Psihologs Daniels Šapiro "Psychology Today" skaidro, ka strīds ar bērnu nenozīmē, ka esi slikts vecāks. Visi vecāki laiku pa laikam strīdas ar saviem bērniem. No konfliktiem pilnībā izbēgt nav iespējams, tomēr pastāv metodes, kā tos veiksmīgāk risināt. Šapiro piedāvā četrus būtiskus nosacījumus, kas palīdzēs ikvienam vecākam, neatkarīgi no tā, vai konflikts izcēlies, jo četrus gadus vecais bērns ir nolēmis, ka neies gulēt, vai pusaudzim ir atšķirīgs viedoklis par to, cik ilgu laiku nepieciešams pavadīt, veroties dažādu ierīču ekrānos.
Neļauj sevi ieraut nebeidzamā virpulī. Šapiro norāda, ka, iespējams, nevienas citas attiecības dzīvē nav tik intensīvas kā starp vecākiem un bērniem. Tas nozīmē, ka iesaistītās puses ļoti pārdzīvo savstarpējos konfliktus. Ir ļoti svarīgi neļaut tiem sevi saēst tik ļoti, ka spēj domāt vairs tikai par kārtējo strīdu ar savu atvasi. Tev šķiet, ka esi zaudējis jebkādu kontroli pār to, kas notiek. Tiklīdz šķiet, ka situācija uzlabojas, bērnam rodas jaunas prasības vai viņš sāk nejauki izturēties pret saviem brāļiem un māsām, liekot tev justies vēl bezspēcīgākam.