Konflikts ar bērnu: ieteikumi veiksmīgai tā risināšanai
Bērni mēdz
darīt lietas, kas sadusmo vecākus. Arī paši vecāki mēdz izvest no pacietības
bērnus. Bieži pat visniecīgākās nesaskaņas vai neliels pārpratums var pāraugt
milzu konfliktā un asā vārdu apmaiņā, pēc kuras, iespējams, jūties kā
vissliktākais vecāks pasaulē. Ko darīt un kā no tā izvairīties?
Psihologs
Daniels Šapiro "Psychology Today" skaidro, ka strīds ar bērnu
nenozīmē, ka esi slikts vecāks. Visi vecāki laiku pa laikam strīdas ar saviem
bērniem. No konfliktiem pilnībā izbēgt nav iespējams, tomēr pastāv metodes, kā
tos veiksmīgāk risināt. Šapiro piedāvā četrus būtiskus nosacījumus, kas
palīdzēs ikvienam vecākam, neatkarīgi no tā, vai konflikts izcēlies, jo četrus
gadus vecais bērns ir nolēmis, ka neies gulēt, vai pusaudzim ir atšķirīgs
viedoklis par to, cik ilgu laiku nepieciešams pavadīt, veroties dažādu ierīču
ekrānos.
Neļauj
sevi ieraut nebeidzamā virpulī. Šapiro norāda, ka, iespējams, nevienas
citas attiecības dzīvē nav tik intensīvas kā starp vecākiem un bērniem. Tas
nozīmē, ka iesaistītās puses ļoti pārdzīvo savstarpējos konfliktus. Ir ļoti
svarīgi neļaut tiem sevi saēst tik ļoti, ka spēj domāt vairs tikai par kārtējo
strīdu ar savu atvasi. Tev šķiet, ka esi zaudējis jebkādu kontroli pār to, kas
notiek. Tiklīdz šķiet, ka situācija uzlabojas, bērnam rodas jaunas prasības vai
viņš sāk nejauki izturēties pret saviem brāļiem un māsām, liekot tev justies
vēl bezspēcīgākam.
Šapiro
uzsver, ka labākais veids, kā risināt šo situāciju, ir no tās izvairīties. Kad
jūti, ka spriedze palielinās, pajautā sev, vai patiešām vēlies iekļūt šajā
konfliktā. Mēģini mainīt savu nostāju un attieksmi. Dziļi ieelpo un iedomājies
sevi stundu vēlāk, kā tu varēsi mierīgi ieiet dušā vai lasīt grāmatu. Vai
potenciālā konflikta iemesls ir tik svarīgs, lai aizsviltos un pēc tam smagi pārdzīvotu?
Iespējams, ka nē.
Novērtē sava bērna šaubas. Vecākiem piemīt tendence uzskatīt,
ka viņu pusē ir visi argumenti un pareizās atbildes, kad runa ir par strīdiem
ar bērniem. Tomēr atceries, ka tas, ka tev ir vara pār bērnu, nenozīmē, ka
situāciju nav vērts izvērtēt arī viņa skatupunkta. Bērnu rīcību bieži vada ļoti
loģiski un racionāli argumenti, un ir vērts veltīt laiku, lai tajos
ieklausītos. Kad tavs desmit gadus vecais bērns apgalvo, ka pret viņu attiecies
netaisnīgi, nesāc uzreiz sevi aizstāvēt. Pajautā, kas liek viņam tā domāt.
Iespējams, viņš ir greizsirdīgs, jo pret viņa jaunākajiem brāļiem un māsām
izturies iecietīgāk. Bet, iespējams, viņam vienkārši trūkst uzmanības.
Dod bērnam iespēju būt neatkarīgam. Iedomājies, cik ierobežots var justies bērns: vecāki
nosaka laiku, kad gulēt, ko ēst un pat to, kā runāt. Tas ir likumsakarīgi, ka
bērni vēlas nedaudz brīvības. Nākamreiz, kad bērns vēlas palikt nomodā nedaudz
ilgāk, nesaki vienkāršu "nē", bet pajautā, kāpēc viņš to vēlas.
Ieklausies argumentācijā un piedāvā izvēli, piemēram, ja ļaušu palikt nomodā
ilgāk šovakar, rīt pie miera dosies agrāk. Atrodi arī citas situācijas, kurās
bērns var veikt savu izvēli, piemēram, ko viņš ēdīs, ja kopā dodaties uz
kafejnīcu vai restorānu.
Izvairies no situācijām, kas atkārtojas. Pievērs uzmanību tam, ka liela daļa
konfliktu sākas un norit pēc viena nu tā paša vai ļoti līdzīga scenārija. Ja
tavi mēģinājumi aizrādīt bērnam par nepaklausību vai kādu citu darbību regulāri
beidzas konfliktā, mēģini izprast notikumu attīstības gaitu un centies tajā
ieviest izmaiņas.
Jāpiebilst, ka dažādos
vecuma posmos konfliktu veidi un biežums starp vecākiem un bērniem atšķiras.
Visbiežāk konflikti ģimenē ir novērojami tad, kad bērns ir pubertātes vecumā.
Ja pusaudzis ir dusmīgs, vecākam var būt grūtības izveidot mierīgu sarunu.
Šādās situācijās vislabākais ir palikt tuvumā un ar savām darbībām darīt bērnam
zināmu, ka esi pieejams, ja bērnam tas būs nepieciešams. Bērnam ir svarīgi
zināt, ka viņš ir drošībā un ka viņu mīl, skaidro Valsts Bērnu tiesību
aizsardzības inspekcijas speciālisti. Vairāk par to, kāpēc pubertātes laikā
bērni bieži iesaistās ģimenes strīdos un kā tos novērst, lasi šeit.
Tāpat ļoti bieži
konfliktus starp bērniem un vecākiem izraisa ne tikai atšķirīgi viedokļi par
lietām, bet arī vecāku dusmas par to, ka bērns neklausa vai nav izpildījis kādu
uzdotu darbu. "Very Well" skaidro, ka vecākiem ir jāiemācās bērniem
palūgt paveikt dažādas lietas tā, lai tās arī tiktu izdarītas. Ļoti svarīgi ir
pašam saprast, kas ir jāizdara un kad tas jāizdara. Tu nevari dusmoties, ka
bērns pirmdienā nav paveicis darbu, ko lūdzi pabeigt līdz otrdienas
pēcpusdienai.
Uzdodot
uzdevumu, pārliecinies, ka bērns tevi dzird. Izsakot lūgumu, skaties bērnam
acīs. Nekliedz viņam no virtuves, lai kaut ko izdara, ja bērns atrodas savā
istabā. Precīzi paskaidro, kas viņam ir jāizdara un kad tas jāpaveic.
Pārliecinies, ka darbu, ko lūdzi paveikt nekavējoties, bērns arī uzsāk.
Neaizmirsti bērnam pateikties par to, ka viņš izpilda tavu lūgumu.
Ja pēc brīža pamani, ka
bērns tavu lūgumu ignorē, pajautā viņam: "Ko es tev prasīju izdarīt?"
Pareizas atbildes gadījumā saki: "Ļoti labi, un tagad ej un to
izdari." Ja bērns neklausa, nepadodies. Runā ar viņu, uzdod jautājumus,
kāpēc viņš nedara prasīto, un liec saprast, ka neliksies mierā un viņš nevarēs
nodoties iecerētajām aktivitātēm, ja nepaveiks solīto.